Pats pirmais Bergmaņu ģimenes mājā Kuldīgā ieradās Semanuels, šarpeju šķirnes suns, kura dzimtene ir Ķīna. Vecākā meita Nika, kura pirms tam tēvam bija solījusi rūpēties par jauno iemītnieku, to sauc mīlināmajā vārdā – Semijs.
Aristokrāts, draiskulis un mazulis (6)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Taču viņš vis uzreiz neskrien pa galvu, pa kaklu pie saimnieces, bet vispirms vērīgi noskatās uz Niku, mazliet ieklausās, kā skan meitenes balss, un tad lēnā garā mierīgi nāk pie meitenes.
"Semijs izturas kā aristokrāts, mīl uzturēties atsevišķi. Viņš ir ģimenes suns, taču tālā pagātnē šīs šķirnes dzīvnieki Ķīnā bija agresīvi. Šajā valstī šarpejus izēda, un kādu laiku bija apdraudēta to populācija. Mēs Semiju iegādājāmies Jūrmalā pirms pieciem gadiem, tolaik viņš bija viens no pirmajiem Latvijā.
Vienu reizi piedalījāmies izstādē – tad no suņu puikām mūsējais bija pats labākais. Taču Semijam nepatīk izstādes, viņš sev līdzās necieš citus, ir tāds kā uzvilkts, kaut gan lieliski apguvis komandas – sēdēt, iet blakus, apstāties. Uzskatu, ka izstādes ir lieka naudas izšķiešana, mums suņi kalpo priekam, jo brīvā vaļā dzīvojas pa visu māju, skraida pa pagalmu un nogāzi.
Esmu novērojusi, ka Semijam šo piecu gadu laikā mainījies raksturs. Viņš prot novaktēt un izmantot katru izdevību, kad uz brīdi atstāti vaļā dārza vārti. Liekas, ka suņa ārā nav, taču viņš noslēpies un gaida, kad varēs izšmaukt.
Kuldīdznieki pazīst Semiju, zvana un stāsta, ka suns redzēts tajā pilsētas rajonā. Kad steidzamies ar auto turp, viņa vairs nav. Meklējam citur, līdz beidzot tas savā nodabā skrien pa ielas vidu mums pretim.
Semijs ciena mammu. Viņš vakarpusē jau laikus skatās pa stiklotajām durvīm, kad ieraudzīs automašīnas starmešus, un pazīst tos starp citiem garāmbraucējiem. Dīvaini, bet viņš necieš sētniekus," stāsta Nika.
Pirms četriem mēnešiem Nika ieguva otru suni – angļu buldogu. Atšķirībā no amerikāņu buldoga tas ir augumā mazs un resns, šķiet, ka viņam grūti nostāvēt, tālab cenšas savu apaļo dupsi atspiest pret kādu grozu vai krēslu. "Izrādās, ka tētis sen bija noskatījis šādu suni. Ieraugot sludinājumu avīzē, man vaicāja: "Vai tev patīk?" "Jā," atteicu. Tālāk sekoja: "Vai tu rūpēsies?" Saņemot apstiprinošu atbildi, tētis no Rīgas mājās pārveda Beniju. Viņš dzimis Čehijā. Iesākumā suns kategoriski atteicās gulēt lejā, līda tikai pie manis. Pamazām radinām pa nakti palikt pirmajā stāvā.
Benijs ir ļoti uzticīgs, pieķēries man, pārdzīvo, ja es viņu neņemu līdzi pastaigā. Pat šņukst un raud, ja viņam jāpaliek mājās. Greizsirdīgs, kad es apmīļoju Semiju vai mazulīti Šeriju.
Augumā šīs šķirnes buldogi nav lieli, tikai iespaidīga ķermeņa masa. Viņam patīk, ja to apmīļo, ņem klēpī. Reizēm suns ir ļoti skaļš, lec un skrien. Neticami, ka tāds resnulis var tik ātri pārvietoties. Kad no lielās skraidelēšanas jūtas noguris, tas izstiepjas uz grīdas un guļ. Parasti viņš piespiežas pie krēsla un ātri aizmieg, dažkārt viņš pa miegam ripo. Dienā Benijs nedaudz šņākuļo, klusiņām krāc, bet naktī troksnis ir ievērojami skaļāks. Parasti cenšamies norobežot kāpnes, lai suņi netiek otrajā stāvā, un tad labi var dzirdēt Benija krākšanu.
Viņš arī ēdelīgākais no visiem mūsu suņiem. Galvenokārt pērkam profesionālo barību, taču Benijs labprāt mielojas ar to, ko ēdu es. Ja man rokās ir gurķis, Benijs pieprasa to pašu. Pašlaik mūsu resnītim ir tikai 10 mēneši, bet viņš sver vairāk nekā 30 kilogramus.
Brūnais Bordo dogs Šerhans ir vēl kucēns. Nikai pirms trim gadiem vajadzēja šķirties no šādas šķirnes suņa, kam bija iedzimta kuņģa kaite. Meitene ļoti pārdzīvoja sava mīluļa nāvi un klusībā cerēja kādreiz vēl kļūt par šāda suņa saimnieci.
Šerijs, tā šajās mājās sauc jaunāko suņuku, labprāt draiskojas kopā ar Beniju, viens pret otru tie izturas kā brāļi. Kad tos izlaiž ārā pagalmā, abi kopā skrien uz nogāzi vai tālāko dārza galu, bet mājā turas lielākoties blakus. Katram no viņiem ir savs trauks, taču visi trīs labprāt ar to dalās.
"Šerijs vēlas, lai viņu pēc iespējas vairāk apmīļo, čubina un glauda. Viņš jau vēl mazs, gluži kā bērns, kas alkst uzmanības. Kāds būs Šerija raksturs, daudzējādā ziņā atkarīgs no mums, cilvēkiem. Pagaidām pastaigās Šerijs iet mierīgi, Benijs gan lēkā nemitīgi.
Es vēlos draudzību starp cilvēku un suni. Man nepatīk ar spēku ietekmēt suņus vai tos pērt. Ir jau tādas situācijas, kad kāds no viņiem izdarījis ko sliktu. Tad es nopietni saku: "Tu esi slikts." Suns nokar galvu un aiziet nokaunējies, viņš saprot, kāpēc es tā teicu. Ja dresēšu ar naidu, attieksme pret mani būs tāda pati. Man nav problēmu suņiem uzlikt kakla siksniņu un izvest viņus ārā, viņi pie tā pieraduši, zina, ka tā vajag, un neiebilst. Manām draudzenēm arī ir suņi, un mēs šad tad ejam kopā pastaigāties," tā par saviem labi koptajiem un skaistajiem mājas draugiem stāsta kuldīdzniece Nika.