Atraktīvs un dziedošs čomiņš

Mūziķu mājdzīvniekiem dažreiz nav nemaz tik viegla dzīve – nākas pieciest saimnieku dīvainās izdarības ar dažādām skaņām. Deviņus gadus vecam, bet īsta jaunuļa iespaidu atstājošajam sunim Samam gan tā nav nekāda problēma. Viņš labprāt piebalso Denisa Paškeviča saksofona spēles vingrinājumu laikā.

Saskrūvēts kopā

"Godīgi sakot, Sams primāri ir manas sievas Ievas suns," uzreiz atzīst Deniss un paskaidro, kāpēc tā: "Mēs šo čomiņu savācām uz ielas. Abi gājām mājās, un pie mājas durvīm sēdēja tāds mazs kucēns. Es teicu, ka es par viņu nerūpēšos, jo zinu savu dzīvesveidu. Viņa teica, ka nav variantu – mēs to sunīti ņemsim!"

Sams iedzīvojies, atkopies, un pēc kāda laika jaunie saimnieki ievērojuši, ka pretējā mājā dzīvo ļoti līdzīgs suns. Māte tātad, lai gan šis fakts tā arī netika pārbaudīts. Lai arī ģimenē pieņemtajam suņukam nebūt neklājās slikti, viņš mēdzis aizmukt no mājām pat uz pāris dienām. "Tas bija skarbākais gadījums – džeks bija pakļuvis zem mašīnas," Deniss atminas. "Un izmests krūmos. Ar lauztu žokli, kauliem. Vedām pie veterinārārsta, suns tika burtiski saskrūvēts kopā un... tagad jau sen viss ir atkal kārtībā."

Negadījums noticis pirms vairākiem gadiem, kad Sams vēl bija gluži jauns un saimnieki tā arī nebija līdz galam sapratuši, kādas sugas pārstāvis tad viņu mīlulis īsti ir. Veterinārārsts skaidrojis, ka tas ir mazais kollijs, putnu medību suņa paveids. "Pēc bildēm viņš arī atbilst, bet es jau gan domāju, ka viņš vienkārši ir mīļš krancis," smej Deniss. "Medību iezīmes viņam gan parādās – Samam patīk ķert putnus."

Kļuvis par naktsputnu

Sams tiešām atstāj ļoti aktīva un atraktīva suņa iespaidu. Deniss turpina, ka viņa mīlulis ķer ne tikai putnus, bet arī jūras viļņus, draugus... Grupas bundziniekam pat iekosts degunā, taču citādi Sams ir pat ļoti draudzīgs. Viena no viņa mīļākajām spēlēm, kas tiek nemitīgi piedāvāta arī ciemošanās laikā, ir cīņa par bumbiņu. Proti, arīdzan par Sami dēvētais čomiņš paņem zobos vienu no savām daudzajām spēļbumbām, pienes klāt, noliek un gaida, kad izvēlētais rotaļbiedrs centīsies bumbu nočiept. To, protams, pagrūti izdarīt, jo Sams ir sagatavojies savu spēļmantiņu atkal saķert pirmais. Taču viņam nav nekas pretī arī pacīkstēties par bumbiņu, kas rada pilnīgu apmierinājuma sajūtu – spēle ir izdevusies un drauga eksāmens nolikts, esi savējais.

Par vēl vienu jautru atrakciju viņam kļuvusi pastaigāšanās naktī, ap trijiem. "Pielāgojoties manam dzīves ritmam, viņš kļuvis par naktsputnu," Deniss saka. "Vispār jau viņam dzīvoklī ir pagrūti, taču domājam pārvākties uz privātmāju, kur viņš varēs kārtīgi izskrieties. Pagaidām viņam ļoti patīk spēlēties ar abām mūsu meitām. Viņš pat viņas tā kā pieskata..."

Pašu Samu vairs īsti nenākas pieskatīt. Arī ejot pastaigāties, Deniss neizmanto saiti, jo suns tāpat viņu klausa. "Tādā veidā viņš respektē vienīgi mani," viņš lepni saka. "Varbūt iemesls ir tas, ka kaut kad pašā sākumā es viņam vienreiz sadevu pa mizu..."

Ar reputāciju

Iespējams, ka iemesls meklējams jau pieminētajos muzikālajos vingrinājumos. Deniss saka, ka Sams reaģē uz konkrētām skaņas frekvencēm. "Apmēram uz otro oktāvu," viņš stāsta. "Ja skan labi, tad viņš sāk dziedāt. Bet tiešām tikai tad, kad vibrācija ir laba."

Samam nav sveši arī īsta sarga pienākumi, ko reiz uz savas ādas nācies izbaudīt arī Denisa kolēģim Kārlim Lācim. "Mums bija koncerts, vajadzēja kaut kādu mūzikas instrumentu, un tas man bija mājās," stāsta Paškevičs. "Iedevu Kārlim atslēgas, lai aizskrien pakaļ. Viņš atbrauca atpakaļ pilnīgā stresā, jo, tiklīdz bija vēris vaļā durvis, tā Sams bija meties viņam virsū! Un arī iekodis. Tādēļ reputācija čomiņam ir."

Sarga funkcijas tiek veiksmīgi pildītas arī kopīgajos ģimenes izbraukumos. Sams jau ir ievērojis, ka pie Denisa mammas atrodas lieliska izklaide – kaķis, ko padzenāt. Savukārt uz ielas sanāk satikt dažādus draudīgus tipiņus – lielākus suņus, kurus tad var cītīgi apriet. "Viņš gan nav liels kauslis, bet ļoti ātrs," saka Deniss. Tai brīdī Sams īpaši cītīgi piebaksta Denisam ar purnu. Zobos, protams, atrodas viena no spēļbumbām...

***

Sams

- Iesākumā saukts par Samuelu, taču drīz vien vārds saīsināts

- Piedzīvojis autoavāriju, pakļūstot zem mašīnas riteņiem

- Veterinārārsts Samu pieskaitījis mazo kolliju paveidam, lai gan suņukam nav iebildumu pret mīļvārdiņu krancis

- Bumbiņu spēles meistars – tas ir liels pagodinājums, ja esi izaicināts uz partiju

- Iecienījis nakts pastaigas kopā ar Denisu un nemūk no viņa prom, arī staigājot bez saites

- Nav liels kauslis, taču uzskata sevi par sargu, ko pierādījis arī tik lielam pretiniekam kā Kārlis Lācis

***

Speciālista komentārs

Deniss Paškevičs jautā:

"Kādēļ suns mēdz riet uz ūdens bļodu arī tad, ja tā ir izmazgāta un tajā ieliets svaigs dzeramais?"

Ingrīda Cīrule, Latvijas kinoloģiskā kluba AKO vadītāja atbild:

"Šai gadījumā ir grūti viennozīmīgi atbildēt.

Daudz kas atkarīgs no paša suņa rakstura.

Pilnīgi iespējams, ka viņš ar riešanu vēlas

pateikt – ielejiet man kaut ko garšīgāku!

Katrai dzīvai radībai jau ir kāds knifs, kas atšķiras no pārējo ierastās reakcijas konkrētā situācijā."

Uz augšu