Vaškeviča advokāti pārmet prokuratūrai lietas materiālu slēpšanu

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Kukuļdošanā apsūdzētā ilggadējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbinieka, patlaban atstādinātā Finanšu ministrijas ierēdņa Vladimira Vaškeviča aizstāvji pārmet prokuratūrai likuma un tiesas lēmuma nepildīšanu, neizsniedzot apsūdzētajam no kriminālprocesa materiāliem datu diskus ar audio un video ierakstiem.

Kā aģentūru LETA informēja Vaškeviča advokāte Jeļena Kvjatkovska, Rīgas apgabaltiesai nodotajā kukuļdošanas krimināllietā ir 36 datu diski ar audio un video ierakstiem, kurus prokuratūra pievienojusi lietisko pierādījumu sarakstam. Šo ierakstu saturs apsūdzētajam un viņa aizstāvjiem neesot zināms.

No Kriminālprocesa likuma gan izriet, ka datu diski ir uzskatāmi par dokumentiem, nevis par lietiskajiem pierādījumiem, un līdz ar to apsūdzētajam ir tiesības ar to saturu iepazīties, skaidroja Kvjatkovska.

Tā kā prokuratūra nav izsniegusi Vaškevičam disku kopijas, apsūdzētā aizstāvji pēc lietas nodošanas tiesai vērsušies pie Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētājas Sandras Strences, lūdzot pieņemt attiecīgu lēmumu, lai prokuratūrai būtu nepārprotami skaidrs, ka tai ir jāiepazīstina Vaškevičs ar minēto 36 kompaktdisku saturu.

Apgabaltiesas priekšsēdētāja jau pagājušā gada nogalē pieņēmusi lēmumu, kurā teikts, ka šie diski ir atzīstami par dokumentiem, nevis lietiskajiem pierādījumiem, un ka prokuratūrai ir jāizsniedz apsūdzētajam šo disku kopijas, informēja Kvjatkovska. Tomēr prokuratūra, pēc advokātes teiktā, joprojām turpina ignorēt gan likumu, gan Strences pieņemto lēmumu.

«Tas viennozīmīgi liecina par to, ka prokuratūra nevis nezina likumu, bet apzināti nepareizi to tulko, lai liegtu mums iespēju zināt, kas ir tajos ierakstos. Tātad tur ir kaut kas slēpjams un, iespējams, ir runa par pierādījumu viltošanu,» aģentūrai LETA sacīja Vaškeviča advokāte, piebilstot, ka viņa neredz nekādus šķēršļus, kāpēc prokuratūra šos ierakstus vienkārši nevarētu izkopēt un izsniegt apsūdzētajam vai viņa aizstāvjiem.

Atbildot uz jautājumu, vai Vaškevičs pats nav mēģinājis doties uz prokuratūru un iepazīties ar disku saturu uz vietas, Kvjatkovska uzsvēra, - noprotams, ka ierakstu apjoms ir pārāk liels, un atskaņošanai vien būtu nepieciešamas vairākas diennaktis. Turklāt disku saturu vajag rūpīgi pētīt, salīdzināt to ar citiem lietas materiāliem utt., norādīja advokāte.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesā ir nonākusi krimināllieta, kurā Vaškevičs apsūdzēts pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas - par kukuļdošanu atkārtoti vai lielā apmērā, vai ja to izdarījusi valsts amatpersona, vai arī ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās. Likumā paredzētais sods par šādu noziedzīgu nodarījumu ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.

Vaškevičs pats savu vainu viņam celtajā apsūdzībā neatzīst.

Līdz šim lietā bijušas nozīmētas divas tiesas sēdes, bet abas nācies atlikt. Uz pirmo sēdi slimības dēļa nevarēja ierasties pats Vaškevičs, uz otro - viņa advokāte Kvjatkovska. Vaškeviču šajā lietā aizstāv arī advokāts Juris Dzelme.

Kriminālprocess tiks iztiesāts aiz slēgtām durvīm, jo kādai personai lietā ir noteikta procesuālā aizsardzība.

Lēmumu par Vaškeviča kukuļdošanas kriminālprocesa nodošanu tiesai prokuratūra pieņēma pērn 21.septembrī. Kā aģentūrai LETA toreiz pastāstīja prokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne, šis ir viens no diviem kriminālprocesiem, kas tika sākti pēc kukuļošanas konstatēšanas un lietas sadalīšanas. Otrs process, kas tika sākts saistībā ar SIA «Kravu termināls» un SIA «Kravu serviss» amatpersonu rīcību, tika nodots izmeklēšanai VID Finanšu policijas pārvaldē.

Kā informēja Pakalne, pirmstiesas izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2010.gada decembra līdz 2011.gada janvārim Vaškevičs, būdams valsts amatpersona, atkārtoti nodevis kukuļus, proti, 2010.gada 26.decembrī 23 700 eiro (16 656 latus) un 2400 latus, 2011.gada 26.janvārī 1580 eiro (1118 latus) un 1500 latus un 30.janvārī 27 600 eiro (19 397 latus) un 1700 latus. Kopumā kukuļos nodotā summa ir 52 880 eiro (37 164 lati) un 5600 latu.

Saskaņā ar apsūdzību 2011.gada 31.janvārī Vaškevičam pēc viņa lūguma VID amatpersona uzrādīja VID Muitas pārvaldes Inspekcijas daļas Riska vadības nodaļas pārbaudes lietu par SIA «Kravu termināls». Pēc iepazīšanās ar pārbaudes lietas materiāliem Vaškevičs paņēma no šī pārbaudes materiāla astoņas lapas par «Kravu termināla» noformētajām alkoholisko dzērienu kravām, pēc kā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki Vaškeviču aizturēja.

Kā liecina apsūdzība, kukuli Vaškevičs VID amatpersonai deva, lai tā kukuļdevēja un viņa pārstāvētās personas interesēs ietekmētu VID lietvedībā esošās pārbaudes lietas izskatīšanas procesu, tās rezultātā nodrošinātu tām labvēlīgu lēmumu pieņemšanu un nekonstatētu pārkāpumus konkrēta uzņēmuma darbībā, kā arī VID struktūrvienības neveiktu pārbaudes attiecībā uz konkrētām personām un uzņēmumiem, kuru intereses pārstāv kukuļdevējs. Izmeklēšanas materiāli liecina, ka VID amatpersonai šie kukuļi doti arī par citām darbībām, lai tā pienācīgi neveiktu amata pienākumus kontrabandas apkarošanā, muitas administrēšanas jomā un nodokļu nomaksas kontrolē.

LETA iepriekš ziņoja, ka naktī uz 2011.gada 1.februāri KNAB veica kratīšanu Vaškeviča kabinetā, kur tika izņemti atsevišķi dokumenti, kā arī viņa darba dators. Sākotnēji Vaškevičam kā drošības līdzeklis šajā kriminālprocesā tika piemērots apcietinājums, kas vēlāk tika grozīts pret citiem drošības līdzekļiem, un pēc drošības naudas samaksāšanas Vaškeviču no apcietinājuma atbrīvoja.

Uz augšu