Baltijas jūra var kļūt par piesārņotāko pasaulē, brīdinājis Ziemeļu padomes prezidētājvalsts Somijas premjerministrs Mati Vanhanens.
Baltijas jūra var kļūt par piesārņotāko pasaulē (41)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
"Ir pienācis laiks rīkoties. Somija aicina visas valstis ciešāk sadarboties, lai aizsargātu Baltijas jūru," Vanhanens paziņojis Espo pilsētā Somijā sarīkotajā konferencē, kas veltīta Ziemeļvalstu sadarbības un Ziemeļu dimensijas jautājumiem.
Somijas premjerministrs solījis, ka Helsinki savas prezidentūras laikā centīsies veicināt aktīvāku Ziemeļvalstu vides aizsardzības politiku, ņemot vērā dažādu nozaru viedokļus un īstenojot kopīgo pētījumu programmu BONUS -169, kas ļaus uzkrāt informāciju, lai vēlāk to izmatotu praktiskos risinājumos. Somija arī pievērsīs lielu uzmanību atbildības sadalīšanai vides jautājumos starp Eiropas Savienību (ES) un Baltijas jūras piekrastes valstīm.
Helsinku komisija, kas nodarbojas ar vides jautājumu izpēti mūsu reģionā, pasludinājusi Baltijas jūru par īpaši jutīgu teritoriju.
Zinātnieki noteikuši un pēta vairāk nekā desmit vietas, kurās varētu būt nogremdēti simtiem tūkstoši tonnu Vācijas ķīmiskā bruņojuma, kas varētu nopietni apdraudēt reģiona vidi, jo nav zināms, kādi ķīmiskie procesi norisinās jūras vidē un kādā stāvoklī šis bruņojums ir šobrīd.
Joprojām nav izvērtēta arī plānotā Krievijas-Vācijas gāzesvada ietekme uz Baltijas jūras ekosistēmām.
Kā ziņo Lietuvas radio, Lietuvas Jūras pētījumu centra zinātnieki regulāri pēta Lietuvas piekrastei tuvāko vietu, kur nogremdēts ķīmiskais bruņojums. Tur jau vairāk nekā pusgadsimtu guļ aptuveni 1000 tonnu ķīmiski aktīvu vielu.
Kā pastāstījis centra vadītājs Aļģirds Stankevičs, jūras dibenā nogremdētais bruņojums pašlaik briesmas nerada, taču, domājot par gāzesvada būves plāniem, jāpatur prātā, ka ar zvejas traļiem tas izmētāts plašā teritorijā.
Lietuvas speciālisti uzskata, ka Baltijas jūras vidē, ko jau tā noplicinājusi intensīvā kuģniecība, kaitīga ir jebkāda saimnieciskā darbība.