Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Labākai pašsajūtai donoram pirms asins nodošanas jāpaēd un jālieto daudz šķidruma
Uz jautājumiem atbild Valsts asinsdonoru centra donoru atlases un komplektēšanas daļas vadītāja Irēna Danilāne.
– Kas šogad ir mainījies?
– No 1991. gada līdz šā gada janvārim donori saņēma brokastis, kuru vērtība bija 10 santīmu. Ar šā gada 1. janvāri brokastu cena ir paaugstināta par 90 santīmiem, un tagad tās ir viena lata vērtībā. Vērtēju to ļoti atzinīgi, jo donoram, lai viņš pēc asins nodošanas justos labi, noteikti jābūt paēdušam. Savā praksē bieži vien redzam pretējo – cilvēki, īpaši laukos un studenti, atnāk neēduši. Daudziem arī informācija ir nepareiza, ka asinis jāiet nodot tukšā dūšā, taču tas uz donoriem neattiecas. Ja cilvēks ir neēdis, viņam pēc asins nodošanas ir vājuma sajūta.
– Kas ietilpst donora brokastu piedāvājumā?
– Brokastīs ir šādi produkti: vafeles, cepumi, kausētais sieriņš «Dzintars», sula, kapučīno kafija (2 iepak.), šokolādes tāfelīte un tēja. Tā jādzer obligāti, bet kafiju var izdzert pēc procedūras. Šokolādi pirms asins nodošanas donoram tomēr nevajadzētu ēst, jo, lietojot uzturā treknus produktus, plazma kļūst hiloza (necaurspīdīga), un līdz ar to nederīga pārliešanai slimniekiem. Analīzes liecina, ka jau viena apēsta pankūka asins plazmu padara «treknu». Tāpēc donoram jāievēro noteikums neēst treknu ēdienu.
– Kāpēc donoram obligāti jādzer tēja?
– Pirms asins nodošanas noteikti jālieto daudz šķidruma, jo tas nepieciešams donora labākai pašsajūtai – ātrāk atjaunojas zaudētā šķidruma daudzums, nav galvas reiboņu un vājuma sajūtas. Vēl – ja donors nav kārtīgi ēdis un dzēris, asins deva, sadalot to komponentos, ir zemākas kvalitātes: plazmas ir mazāk, bet eritrocītu masas – vairāk. Taču vajadzētu būt otrādi. Ja donors vēlas, tējas vietā viņš pirms procedūras var izdzert kapučīno kafiju vai vienkārši ūdeni.
– Tātad donoram asins nodošanas procedūrai vajadzētu apzināti gatavoties.
– Jā, noteikti. Mūsu datu bāzē redzams, ka ir donori, kam katru reizi ir «trekna» plazma. Kad viņi interesējas par saviem testa rezultātiem, mēs sakām, ka asinis nav testētas, jo aparāts neņem pretī šo plazmu un nodotā deva nav izmantota pārliešanai. Un tas ir ļoti skumji, ka asinis nav kvalitatīvas cilvēka nepareizās attieksmes dēļ pret šo svarīgo pienākumu.
– Un arī pret sevi…
– Ja cilvēks nav donors, viņš var ēst, ko grib, bet donoram ir jādomā par savu uzturu. Reiz atnāk donors un saka – vai, dakter, neesmu ēdis, lai plazma nebūtu trekna. Taču donors var ēst biezputras, baltmaizi, augļus, dārzeņus, liesu gaļu un zivis. Nedrīkst ēst apceptās zivju vai vistas kraukšķīgās treknās ādiņas, tāpat cīsiņi nav donora ēdiens.
– Kā raugāties uz gados vecāku donoru?
– Ja cilvēks kaut vai reizi gadā turpina nodot asinis, tad viņš to var darīt arī 65 – 67 gadu vecumā. Protams, ja nav nekādu sūdzību par veselību. Taču, piemēram, nesen atnākusī kundze, kurai asinsspiediens bija 200/100 mm/Hg, nekādā ziņā nevar būt donore, kaut arī viņai ir tikai 57 gadi. Tik augsts asinsspiediens asins nodošanas procedūras laikā var radīt komplikācijas.
Jāteic, ka noraidām diezgan daudz potenciālo donoru – apmēram 20%. Piemēram, noraidām cilvēkus ar ļoti lielu miopiju (tuvredzību), jo procedūras laikā vai pēc tam šim cilvēkam var rasties redzes traucējumi.
Asinis nāk nodot ļoti daudz jauniešu, kam ir pīrsings nabā, lūpā, mēlē, vaigā vai citur ķermenī. Viņi nav informēti, ka pusgadu pēc pīrsinga viņi nedrīkst būt asins donori. Pīrsinga laikā pastāv inficēšanās risks ar slimībām, kuras tiek pārnestas ar inficēta cilvēka asinīm. Mums, piemēram, bija gadījums, kad asinis vēlējās nodot astoņpadsmitgadīga meitene, kurai uz rokas bija uztetovēts mazs taurenītis – kādā draugu saietā visi bija tetovējušies un viņa arī. Kad meitene atnāca pēc pusgada, viņai asinīs bija HIV antivielas. Tā ir traģēdija cilvēkam uz visu mūžu. Ne visi cilvēki zina, ka viņi ir inficēti ar vīrusa hepatītu vai ar HIV, un ne visi, kas zina šo informāciju, to pasaka speciālistam, kurš veic kādu ārstniecisku vai kosmētisku manipulāciju.
– Radies iespaids, ka asiņu katastrofāli trūkst. Vai tā ir?
– Ik gadu Latvijā asinis ziedo aptuveni 35 tūkstoši iedzīvotāju, tomēr pieprasījums pēc asins komponentiem ārstniecības iestādēs ir ievērojami lielāks. Turklāt 2005. un 2006. gadā asinis nodeva daudz mazāk cilvēku nekā bija vajadzīgs. Reizēm trūkst atsevišķu asins grupu, piemēram, pagājušā gada decembrī regulāri trūka negatīvo un 0 pozitīvo asiņu, kas ir stipri izplatītas. Apmēram 33% iedzīvotāju ir Rezus pozitīvi ar 0 grupu. AB grupa ir tikai 7 – 8% iedzīvotāju un, ja pašlaik mums ir 90 devas AB pozitīva un 20 devas 0 pozitīva, tad te ir viela pārdomām. Ja donoru skaits būtu pietiekams, tad nebūtu tādu situāciju, ka jāatliek plānveida operācija, kuras laikā slimniekam nepieciešams pārliet 4 – 5 devas, bet mēs varam iedot tikai 1 – 2 devas. Tāpēc aicināsim ikreiz, kad asinis būs nepieciešamas.
– Kāpēc donoru skaits ir sarucis?
– Pēdējos divos gados tieši reģionos, kurp dodamies izbraukuma braucienos, atnāk daudz mazāk donoru. Piemēram, agrāk Bauskā bija 150 – 170, tagad vienā dienā 60 – 70 cilvēku. Līgatnē atnāca četri cilvēki, bet cerējām, ka būs 20. Laukos ir mazāk cilvēku, dažviet nav pieejama informācija.
– Par asins nodošanu donors saņem kompensāciju pusdienām. Mūsu lasītāji interesējas, vai to nepalielinās.
– Daudzās Eiropas Savienības valstīs donoram vispār nekādu kompensāciju nemaksā. Latvija arī tuvojas šai kārtībai. Jo asins nodošanai ir jābūt cilvēka brīvas gribas žestam – donors dāvina savas asinis.
– Kāds atbalsts šogad saņemts no valsts?
Atbild Valsts asinsdonoru centra Plānošanas un ekonomikas nodaļas vadītāja Zaiga Lange:
– 2007. gadam ir piešķirts 1 milj. 600 tūkstoši latu liels papildu finansējums Valsts asinsdonoru centra, tā Latgales filiāles, kā arī asins sagatavošanas nodaļu uzturēšanas izdevumiem, donoru brokastu lata vērtībā nodrošināšanai, jaunās informācijas tehnoloģijas sistēmas ieviešanai, donoru centra ēkas fasādes kapitālajam remontam. No minētās summas 26 700 latu paredzēti pilnīgai asins filtrēšanas sistēmas ieviešanai (asins filtriem). Nauda piešķirta arī īpaši aprīkota autobusa jeb mobilās asins bankas iegādei. Cerams, ka to saņemsim līdz 14. jūnijam – Pasaules asinsdonoru dienai. Valsts piešķirtais finansējums šogad tiešām ir nozīmīgs.
Der zināt
- 2006. gadā palielinājies gados jaunu donoru skaits – 29% asins donoru bija vecumā no 18 līdz 30 gadiem.
- Pērn donori bija 50% vīriešu un 50% sieviešu, iepriekš – 55% : 45%.