Dzeja par dzeju

Kad nogrima Titāniks,
Tad mazajiem melnajiem tetovētiem kačegariem,
Dzeja nebija prātā
Viņiem bija jābaidās no kalmāriem,
Kas nāca viņu ogles ēst.

Dzejojot dejot...
Dējot dzejot...
Par to kas Prīma pirmā...
Vista vai balerīna.

Es tevi uzlūdzu uz deju,
Tu savās ausīs vati bāz,
Lai nedzirdētu īstu dzeju,
Kas jamba ritmā ieskanās.

Rakstu ar labo roku...
rakstu ar kreiso roku...
beigās pat ar kāju rakstu,jā...
mākslasdarbi rodas mokās...

Pirmā rinda, otrā rinda-
Pants jau gatavs man!
Izlasīja pantu Linda,
Teica - slikti skan..

kad pantu sāku lēni vilkt no sevis ārā....
tad acis ieplešas un piere svīst un vēders noveļas līdz ceļiem....
un arī brilles aiziet ciet.....
un tāds es aizeju uz darbu

nekad nepazaudē līdzskani, draugs...
nekad nenoslēp patskani, mīļā...
nekad ar komatu neniekojies...
vispār: ar dzeju... tā uzmanīgāk!...

mājaslapā