Lielbritānijas Augstākā tiesa trešdien nosprieda, ka tīmekļa medija «WikiLeaks» dibinātājs Džūljens Asanžs var tikt izdots Zviedrijai, kur viņš tiek apsūdzēts izvarošanā.
Lielbritānijas Augstākā tiesa ļauj izdot Asanžu Zviedrijai
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
«Lūgums izdot Asanža kungu ticis izteikts likumīgi un viņa apelācija pret izdošana attiecīgi tiek noraidīta,» paziņoja Augstākās tiesas prezidents Nikolass Filipss.
No septiņiem tiesnešiem pieci balsoja par Asanža izdošanu, bet divi bija pret.
Līdz ar šo spriedumu Asanžs ir izsmēlis visas tiesu sistēmas iespējas lēmuma pārsūdzībai Lielbritānijā. Tomēr vēl viņš var vērsties arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.
Asanža aizstāvji izvirzīja argumentu, ka Zviedrijas izdotais Eiropas aresta orderis nav derīgs, jo to izdevis prokurors, nevis tiesnesis. Taču tiesa šo argumentu noraidīja.
Tikmēr Asanža advokāte Dina Roza trešdien negaidīti vērsās tiesā ar lūgumu no jauna atsākt šīs lietas izskatīšanu, balstoties uz faktu, ka spriedumā bija atsauce uz materiāliem, kuri tiesas sēdēs netika pieminēti.
Tiesnesis šo lūgumu apmierināja un deva Asanža aizstāvjiem 14 dienas laika, lai iesniegtu pieteikumu lietas atkārtotai izskatīšanai.
Pats Asanžs nebija ieradies tiesā, lai noklausītos spriedumu. Viņa atbalstītājs Džons Pilgers pastāstīja, ka Asanžu aizkavējuši satiksmes sastrēgumi.
Asanžs tika aizturēts Lielbritānijā 2010.gada decembrī, pamatojoties uz divu Zviedrijas pilsoņu sūdzībām par seksuālu uzbrukumu. Pats Asanžs šīs apsūdzības noraida, lai gan atzīst, ka viņam bijis sekss ar šīm sievietēm. Asanžs uzstāj, ka dzimumattiecībās sievietes stājušās labprātīgi, bet prasības iesniedzējas uzstāj, ka Asanžs viņas izvarojis.
Asanžs valkā elektronisko aproci, un jau 540.dienu atrodas mājas arestā.
2011.gada februārī britu tiesa apstiprināja Asanža izdošanu Zviedrijai. Novembrī Londonas Augstajā tiesā Asanžs zaudēja apelāciju par izdošanu Zviedrijai. Taču vēlāk viņš izcīnīja tiesības vērsties ar apelāciju Augstākajā tiesā.
Viņš atzinis, ka visvairāk baidās no izdošanas ASV, kur, pēc Asanža advokātu domām, viņu varētu ievietot bēdīgi slavenajā Gvantanamo bāzē saistībā ar atklātībai nodotajiem neskaitāmajiem Savienoto Valstu slepenajiem dokumentiem, tostarp ap ceturtdaļmiljonu diplomātisko telegrammu un tūkstošiem slepenu dokumentu par kariem Afganistānā un Irākā.
Asanžs tiek vērtēts pretrunīgi - ASV viceprezidents Džo Baidens viņu nosaucis par «augsto tehnoloģiju teroristu», savukārt Asanža atbalstītāji nominējuši viņu Nobela Miera prēmijai.