Breiviks atvainojas karojošajiem nacionālistiem, ka nenogalināja vairāk cilvēku (27)

Kā skaidroja galvenā tiesnese Vehe Elizabete Arncena, tiesa atzina, ka apsūdzētajam piemīt antisociālas un «narcistiskas personības īpašības», taču viņš necieš no psihozes, kā bija konstatēts vienā no ekspertu slēdzieniem.

«Tiesa konstatē, ka ir neapgāžami pierādījumi juridiskajai pieskaitāmībai,» norādīja Arncena.

Viņa arī atklāja, ka tiesa nav guvusi apstiprinājumu, ka apsūdzētajam ir klasiskie šizofrēnijas simptomi, tostarp halucinācijas, paranoīdi maldi, un viņš arī neizmanto neoloģismus jeb paša izdomātus vārdus un frāzes.

Lēmumu, vai atzīt Bēringu-Breivīku par pieskaitāmu, piecu tiesnešu kolēģija pieņēmusi, iepazīstoties ar psihiatru ekspertīžu slēdzienu rezultātiem, skaidroja tiesnese.

Jau ziņots, ka vienā psihiatru ekspertīzē Bērings-Breivīks tika atzīts par nepieskaitāmu, bet otrā par pieskaitāmu.

Pirmajā psihiatru slēdzienā tika konstatēts, ka Bērings-Breivīks cieš no paranoīdās šizofrēnijas, jo viņš fantazējis par Trešā pasaules kara izraisīšanu, Norvēģijas pārvaldīšanu, visu musulmaņu deportēšanu un visu norvēģu DNS pārbaužu veikšanu.

Eksperti citēja paša Bēringa-Breivīka policijai teikto, ka viņš «piedalās pilsoņu karā, lemjot, kurš dzīvos un mirs, un piedalās Eiropas pārņemšanā».

Savukārt, kad pie darba ķērās citi psihiatri, Bērings-Breivīks jau bija «pieklusinājis savus izteikumus», un eksperti secināja, ka viņš necieš no psihozes, bet gan no «narcistiskiem personības traucējumiem».

Lietas galvenā tiesnese skaidroja, ka saskaņā ar paranoīdās šizofrēnijas medicīnisko definīciju šādiem pacientiem nereti ir savādas ilūzijas, piemēram, ka «viņi spēj kontrolēt laikapstākļus vai ka viņi uztur kontaktus ar citplanētiešiem».

Taču tiesa atzina, ka slepkavas uzskatus veidojusi «labējā spārna ekstrēmistu subkultūra,» un norādīja, ka Bērings-Breivīks politiski aktīvs bijis jau kopš 18 gadu vecuma, kad viņš iestājās pret imigrantiem noskaņotā partijā.

Tiesnese arīdzan uzsvēra, ka tiesnešu kolēģijas lēmumu neietekmēja apsūdzētā izteikumi, ka piespiedu psihiatriskā ārstēšana viņam būtu «ļaunāka par nāvi».

LETA jau ziņoja, ka Oslo tiesa piektdien Bēringu-Breivīku atzina par vainīgu 77 cilvēku slepkavībā, piespriežot viņam maksimāli iespējamo 21 gadu cietumā ar iespēju soda termiņu pagarināt, ja pēc tā izciešanas viņš tiks atzīts par joprojām bīstamu sabiedrībai.

Norvēģijas krimināllikums neparedz mūža ieslodzījumu vai nāvessodu, un maksimālais iespējamais cietumsods ir 21 gads, taču, ja ieslodzītais joprojām tiek uzskatīts par bīstamu sabiedrībai, viņu var turēt cietumā nenoteiktu laiku.

Pats Bērings-Breivīks piektdien paziņoja, ka Oslo tiesa esot «nelikumīga», taču vienlaikus atklāja, ka negrasās iesniegt apelāciju.

Atbildot uz galvenās tiesneses jautājumu, vai viņš grasās pārsūdzēt spriedumu, Bērings-Breivīks atkārtoja jau iepriekš teikto: «Es neatzīstu šo tiesu, jo jūs savas pilnvaras saņēmāt no politiskajām partijām, kas atbalsta multikulturālismu.»

«Es vēlētos pabeigt šo paziņojumu ar nožēlas izteikšanu. Es vēlētos atvainoties visiem karojošajiem nacionālistiem Norvēģijā un Eiropā par to, ka es nenogalināju vairāk cilvēku,» sacīja Bērings-Breivīks, taču viņu pusvārdā pārtrauca tiesnese, kura izslēdza apsūdzētā mikrofonu.

«Jums nav jēgas uzrunāt kādu ārpus šīs tiesas zāles,» atbildēja tiesnese. «Jums ir jāuzrunā mani. Es jums uzdevu jautājumu. Es saprotu, ka jums vajag laiku, lai apdomātos.»

«Man nevajag laiku, lai apdomātos,» nevilcinoties atbildēja Bērings-Breivīks.

Arī prokuratūra piektdien paziņoja, ka tā nepārsūdzēs Bēringam-Breivīkam piespriesto 21 gada cietumsodu.

2011.gada 22.jūlijā Bērings-Breivīks sarīkoja sprādzienu Norvēģijas valdības ēku kvartālā Oslo centrā, nogalinot astoņus cilvēkus, bet tad devās uz Ūteijas salu, kur Darba partijas jauniešu organizācijas vasaras nometnē nošāva 69 cilvēkus - pārsvarā pusaudžus.

Bēringa-Breivīka tiesas prāva ilga desmit nedēļas un noslēdzās jūnijā.