Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/19/10922766t1h9951.jpg)
Neskatoties uz Latvijas ekonomikas pozitīvajiem radītājiem salīdzinājumā ar citām Eiropas valstīm, iepriekšējos piecos mēnešos novērotā kopējā sabiedrības noskaņojuma uzlabošanās tendence ir apsīkusi, liecina jaunākā «DNB Latvijas barometra» pētījuma rezultāti.
Iedzīvotāji kritiskāk novērtējuši valsts pašreizējo ekonomisko stāvokli un valdības darbu, tomēr neliela uzlabošanās ir vērojama ģimenes materiālā stāvokļa vērtējumos, kas vedina domāt, ka individuālajā līmenī iedzīvotāji pamazām sajūt kopējās situācijas uzlabošanos. Tieši tādēļ paradoksāli, ka makroekonomikas līmenī optimisms krities.
«DNB Latvijas barometra» otrajā daļā, tuvojoties jaunajam mācību gadam, iedzīvotāji lūgti izteikt viedokli ar izglītības sistēmu saistītos jautājumos, tostarp novērtēt Izglītības un zinātnes ministrijas plānotās reformas. Pētījuma rezultāti atklāj interesantu pretrunu – vērtējot izglītības kvalitāti Latvijā kopumā, respondenti biežāk atbildējuši, ka vērojama tās pasliktināšanās, savukārt vērtējot atsevišķu izglītības līmeņu kvalitāti, iedzīvotāji biežāk snieguši atzinīgus, nevis kritiskus vērtējumus.
Plašāki «DNB Latvijas barometra» rezultāti un ekspertu secinājumi tiks publiskoti ceturtdien, 30. augustā.
Pētījumā iegūtos datus komentējuši Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska, izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, «DNB bankas» ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš, tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra «SKDS» sociālo un politisko projektu direktore Ieva Strode, Biznesa augstskolas «Turība» valdes priekšsēdētājs Aldis Baumanis, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete un citi eksperti.