Šodienas redaktors:
Kārlis Melngalvis

Nevienojoties ar CAF, valsts var tikt ierauta riskantā tiesvedībā (32)

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Edijs Pālens/LETA

Nevienojoties ar jauno vilcienu konkursa uzvarētāju - Spānijas uzņēmumu «Construcciones y Auxiliares de Ferrocariles» (CAF), valsts var tikt ierauta riskantā tiesvedībā, kurā uz spēles būtu likti desmiti un, iespējams, pat simti miljoni eiro, raksta laikraksts «Dienas Bizness».

Kā ziņots, jauno 34 elektrovilcienu un septiņu dīzeļvilcienu iepirkuma iegādes kopējās izmaksas tiek plānotas 144 miljonu latu apmērā, no kuriem Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda finansējums būs 100 miljoni latu, savukārt «Pasažieru vilciena» (PV) līdzfinansējums šā projekta realizācijai būs 44 miljoni latu. Savukārt otra līguma daļa paredz šo vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā.

Kopumā līguma vērtība ir 610,76 miljoni eiro (429,24 miljoni latu). Jaunajiem vilcieniem ir jābūt saražotiem līdz 2015.gada augustam.

Konkursā uzvarēja CAF, taču turpinās sarunas ar spāņu uzņēmumu par jauno vilcienu iepirkuma līguma grozījumiem. Par tiem jāvienojas līdz 2.oktobrim.

PV valdes loceklis Artis Birkmanis «Dienas Biznesa» rīkotajā apaļā galda diskusijā norādījis, ka PV piedāvātie grozījumi ļaus nezaudēt 100 miljonu latu lielo ES līdzfinansējumu. Ja CAF grozījumiem nepiekritīs, tiks sludināts jauns pasažieru vilcienu iepirkuma konkurss.

Kā raksta «Dienas Bizness», lai arī CAF pārstāvji nekomentē savu iespējamo rīcību gadījumā, ja vienošanās netiks panākta, atkāpšanās no noslēgtā līguma izpildes, tā denonsēšana vai kāda cita veida nepildīšana draud ar CAF rosinātu tiesvedību.

Juristi pieļauj divus iespējamos tiesvedības risinājumus - prasība par radīto zaudējumu kompensāciju no Latvijas valstij pilnībā piederošā PV vai arī prasība pret Latvijas valsti. Nezinot noslēgtā līguma detaļas, nav skaidrs, kura tiesa - Latvijas, Spānijas, līgumā noteiktā šķīrējtiesa vai starptautiskā ieguldījumu šķīrējtiesa - skatīs lietu.

Tā kā ar CAF ir noslēgts līgums, uzņēmums par noslēgtā līguma neizpildi var prasīt atlīdzināt ne tikai par paveiktajiem darbiem, bet arī par negūto peļņu. Lai arī līguma konfidenciālais statuss neļauj aplēst iespējamās prasības apmērus, tomēr tie, visticamāk, nebūs daži miljoni eiro.

«Dienas Bizness» izsaka minējumus, ka prasības summa var sasniegt līdz pat 200 miljoniem eiro (140 miljoniem latu) - 30% no līguma summas.

«Prasības summa noteikti ir saistīta ar darījuma izpildes gaitā gūto peļņas apmēru,» skaidro zvērinātu advokātu biroja «Borenius» vadošais partneris Lauris Liepa. Viņš norāda, ka peļņas apmērs cilvēkam no malas nav zināms, tāpat kā faktori, kas šo peļņu ietekmē.

«Starptautisko šķīrējtiesu praksē skrupulozi tiek vērtēti pierādījumi par negūto peļņu, ko konkrētās nozares uzņēmumi varētu gūt publiskajos iepirkumos,» akcentē Liepa.

Jurists norāda, ka starptautiskajās komerctiesībās tiek pieņemts, ka uzņēmums darbojas kā valsts pagarinājums - instruments, ar kuru valsts izpilda savu gribu. Līdz ar to kompensācija var tikt prasīta no PV, taču gala rezultātā par to var nākties atbildēt Latvijas valstij.

Advokātu biroja «Sorainen» partneris Agris Repšs akcentē - ja tiesas lēmums būs par labu CAF, tad to jebkurā gadījumā maksās Latvijas nodokļu maksātāji, jo PV ir 100% valsts kapitālsabiedrība.

«Ja vēršanās notiek pret Latvijas valsti, balstoties uz savstarpējo Spānijas un Latvijas investīciju aizsardzības līgumu, tad vispirms oficiāli jāpiesaka strīds ar paziņojumu Latvijas valdībai, kam seko vismaz sešu mēnešu sarunas (īsteno Valsts kanceleja), un tad investors piesaka prasību starptautiskajā šķīrējtiesā, kas norādīta starpvalstu līgumā,» skaidro Repšs.

Investīciju aizsardzības strīds līdz tiesas lēmumam starptautiskajā šķīrējtiesā var ilgt 3-5 gadus.

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu