Jaunzeme-Grende: Intensīvajos latviešu valodas kursos varētu ieguldīt naudu vēl un vēl (45)

Ministre šodien medijus informēja, ka intensīvie latviešu valodas kursi notikuši Latgales, Rīgas un citos reģionos, kopā apmācot 1851 dalībnieku. Kā citu izdevušos aktivitāti, pēc kuras ir liels pieprasījums, viņa minēja apmaiņas programmas latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem, kurās ir iesaistījušies 100 bērni.

«Kad sākām šo programmu realizēt, mums bija daudz pretinieku, taču tagad skolas, ģimenes un jaunieši vaicā, kad atkal būs programma,» teica ministre. Viņasprāt, tas ir ļoti labs veids, kā viegli iemācīties valodu ar mīlestību.

Ministre atzina, ka ir sperts pirmais lielais solis, ir pirmie rezultāti un ir redzams, ka īstenotā politika strādā. «Turpmāk ir jāizvēlas visefektīvākās darbības, lai ikviens justos sadzirdēts, izprasts un piederīgs Latvijai,» sacīja Grende.

Savukārt Ministru prezidenta padomniece nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas jautājumos Sarmīte Ēlerte (V) uzsvēra, ka pēc kāda laika visi atcerēsies, ka 2012.gads bija būtisks pavērsiens sabiedrības saliedētības jomā, jo sāka darboties politika, kas definēja darāmos darbus, un valsts vara ir atteikusies no ilūzijas, ka viss notiks pats no sevis.

Viņa atzina, ka nav viena veida, kā izmērīt sasniegto sabiedrības saliedēšanā un integrācijā - nevar mērīt finansēs vai skaitā, cik cilvēki ir piedalījušies projektos. Viņasprāt, būtiski padarīto ir mērīt, saprotot, kā ir mainījusies cilvēku attieksme pret konkrētām lietām.

Kultūras ministre tikmēr skaidroja, ka no kultūras maiņas viedokļa izmaiņas notiek trīs līdz septiņu gadu laikā, tāpēc varētu nospraust mērķi - uz Latvijas 100 gadu jubileju sasniegt konkrētus rezultātus.

Lai saliedētu sabiedrību, īpaši diasporu, ļoti svarīga ir mediju loma, jo ļoti svarīgi ir, lai vēstījumi sasniegtu arī ārpus Latvijas dzīvojošos tautiešus - lai šie vēstījumi tiktu sadzirdēti un saprasti, sacīja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes vadītājs Ainārs Dimants. Kā piemērus viņš minēja vienoto ziņu portālu, kur informāciju plānots izvietot arī angļu un krievu valodā.

Humanitāro zinātņu doktors Deniss Hanovs uzteica, ka Latvijā ir atgriezusies politiskās gribas forma un politiķi saprot, ka sabiedrības saliedēšana un integrācija nav lieka naudas šķērdēšana un šis jautājums nedrīkst pazust no dienaskārtības. «Politiķu griba ir nedaudz pieaugusi un kļuvusi gudrāka,» viņš secināja.

Starp līdz šim paveiktajām aktivitātēm saliedēšanas politikas īstenotāji min arī bibliotēkām iepirktās grāmatas par Latvijas vēsturi un kultūru, tostarp grāmatas krievu valodā, īstenotu lasīšanas veicināšanas programmu «Bērnu un jauniešu žūrija», kurā iesaistījās 576 bibliotēkas un vairāk nekā 17 000 lasītāju, arī mazākumtautību skolēni, paplašinātu nacionālo apraidi pierobežā un Latvijā kopumā. Tāpat ir ieviesta apmaiņas programma latviešu un mazākumtautību bērniem un jauniešiem, kurā līdz šim iesaistījušies 100 skolēni un līdzdarbojušies 633 ģimenes locekļi, ir arī īstenota Ārpusskolas pasākumu programma - nometnes, erudīcijas un sporta pasākumi, iesaistot 1704 skolēnus.

Jau ziņots, ka šodien aprit gads, kopš Latvijā notika referendums par iespējamo otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai. Referenduma rezultātā pēc Ministru prezidenta iniciatīvas sabiedrības saliedēšana tika izvirzīta par vienu no valdības prioritātēm, un tika izstrādāts arī Sabiedrības saliedēšanas plāns, kura īstenošanai valdība atvēlēja gandrīz miljonu latu.