Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10942083t1hc5ab.jpg)
Jau vēstījām, ka Latvijas Nacionālajā operā (LNO) sācies darbs pie Riharda Vāgnera vērienīgās tetraloģijas «Nībelunga gredzens» pirmās daļas - operas «Reinas zelts» - atjaunojuma izrādes sagatavošanas. Nu varam ieskatīties ģenerālmēģinājumā:
Uz LNO skatuves «Reinas zelts» atjaunojuma izrāde būs skatāma vien divas reizes - 8.martā un 10.martā. Trešo reizi to varēsim vērot 4.jūnijā, kad LNO «Rīgas operas festivāla» laikā aicinās uz gadsimta notikumu, atzīmējot Vāgnera divsimtgadi, festivālā tiks izrādītas visas «Nībelunga gredzena» operas.
Operas «Reinas zelts» iestudējuma atjaunojumā iesaistīsies augsta līmeņa starptautisks solistu ansamblis - kopā ar LNO solistiem Armandu Siliņu, Andri Ludvigu, Krišjāni Norveli, Rihardu Mačanovski, Danu Bramani, Ilonu Bageli, Airu Rūrāni un Kristīni Zadovsku uz skatuves kāps viens no Skandināvijas vadošajiem baritoniem Frederiks Seterstrēms un Baireitā dzimušais Ralfs Lukass, zviedru tenors Jērans Eliasons, vācu basbaritons Olivers Cvargs, zviedru tenors Bengts Ula Morgnijs, zviedru mecosoprāns Martina Dike, krievu mecosoprāns Ļubova Soklova un ukraiņu soprāns Julianna Bavarska.
Pie iestudējuma diriģenta pults stāsies gan viens no Eiropā atzītākajiem Vāgnera mūzikas interpretiem - Latvijas skatītājiem labi zināmais Korneliuss Meisters, kurš LNO debitēja, vadot Vāgnera operas «Zīgfrīds» iestudējumu Viestura Kairiša režijā, gan arī jaunā un daudzsološā diriģente Joana Malvica - viena no retajām operu diriģentēm sievietēm, kura turklāt pievērsusies muzikāli sarežģītajām Vāgnera partitūrām.
Pērn, 25 gadu vecumā, Malvica debitēja LNO, diriģējot Volfganga Amadeja Mocarta operu «Dons Žuans», savukārt aprīlī LNO viņa pirmo reizi diriģēja «Nībelunga gredzena» noslēdzošo daļu «Dievu mijkrēslis».
Vāgnera operā «Reinas zelts» aizsākas cīņa par maģisko gredzenu, kas tā īpašniekam sniedz varu pār visu pasauli.
Pirmo reizi «Reinas zelts» LNO tika iestudēts 2006.gadā. Operu bija aicināts iestudēt norvēģu izcelsmes Berlīnē dzīvojošais režisors Stēfans Herheims, kurš ir režisors arī atjaunojuma izrādei.
Viena no būtiskākajām Latvijas opermākslas lapaspusēm saistīta ar laiku, ko Vāgners pavadīja Rīgā kā Pilsētas teātra pirmais kapelmeistars no 1837.gada līdz 1839.gadam. Godinot ievērojamā komponista piemiņu, no 2006.gada «Nībelunga gredzena» tetraloģijas uzvedumi bijuši LNO mākslinieciskās programmas centrā.
Doma par operu pēc vācu nacionālā eposa par Zīgfrīdu un Nībelungiem Vāgneram radās 1848.gadā. 1874.gadā, 21 gadu pēc komponēšanas sākuma un 26 gadus pēc pirmās operas libreta uzrakstīšanas, «Nībelunga gredzens» bija pabeigts. Visas tetraloģijas pirmiestudējums notika speciāli celtajā Vāgnera teātrī Baireitā 1876.gadā.
Vienīgais cikliskais «Nībelunga gredzena» iestudējums Rīgā līdz šim noticis tikai 1902.gadā.