Loskutovs dzirdējis par viedokļu atšķirībām starp KNAB darbiniekiem un Streļčenoku

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Lai arī publiski izskanējis, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) samilzis konflikts starp vadošajiem darbiniekiem un priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku, KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrība to noliedz.

Pēdējā laikā izskanējusi informācija par iespējamām domstarpībām vai pat konfliktu starp daļu biroja darbinieku un pirms pusotra gada iecelto KNAB priekšnieku Jaroslavu Streļčenoku.

KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe aprīļa beigās intervijā aģentūrai LETA atzina, ka KNAB ir ļoti profesionāls un draudzīgs kolektīvs, taču pieredzējušajai korupcijas apkarotājai vēl nav skaidrs, kādas viņai ir attiecības ar biroja priekšnieku, jo viņš vēl ir jauns vadītājs. Viņa arī šobrīd nav uzdevusi sev jautājumu, vai tuvākajos gados gribētu pamest KNAB, taču zināmu noskaņojumu, līdzīgu, kāds bija bijušajam KNAB priekšnieka vietniekam Alvim Vilkam, viņa dažkārt izjūtot. Vilks pērnvasar pēc paša vēlēšanās pārgāja uz darbu «Latvijas Gaisa satiksmē».

Latvijas Televīzijas raidījums «De facto» nesen vēstīja, ka KNAB samilzis konflikts starp vadošajiem darbiniekiem un Streļčenoku. Ikgadējā darbinieku novērtēšanas procedūrā tiem darbiniekiem, kuri iebilduši pret Streļčenoka darbības stilu, likts ļoti zems ikgadējais novērtējums - D un E līmenis, kas valsts pārvaldē tiek izmantots ļoti reti. Streļčenoks gan raidījumam apgalvojis, ka birojā nekāda konflikta nav, tomēr iekšējo sanāksmju ieraksti un protokoli liecinot par ko citu. Nesaskaņas aizsākušās pirms gada, kad Streļčenoks nolēma par vietnieku iecelt savu kādreizējo priekšnieci Ilzi Jurču, atsakoties no iekšēja vai ārēja konkursa rīkošanas. Tas bija raisījis neizpratni un virkni jautājumu.

Raidījums arī ziņoja, ka birojā sākta arī viena disciplinārlieta, kas ierosināta pret bijušo KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības vadītāju, pašreizējo biroja Juridiskās un personālvadības nodaļas vadītāju Ilzi Dravenieci.

KNAB preses pārstāve Inta Šaboha aģentūrai LETA apstiprināja, ka šobrīd KNAB darbinieku novērtēšana vēl nav pabeigta un par «De facto» minētajiem darbiniekiem KNAB varēs informēt pēc novērtēšanas procedūras pabeigšanas. Birojā arī apstiprināja, ka ierosināta disciplinārlieta pret Dravenieci. Šobrīd notiek lietas izmeklēšana, taču plašākus komentārus, par ko tieši viņa izpelnījusies disciplinārlietu, birojā nesniedz.

Sarunā ar aģentūru LETA nerunīga bija arī pati Draveniece. Viņai ir zināms, par ko ierosināta disciplinārlieta, taču, kamēr notiek tās izmeklēšana, komentārus viņa nevēloties sniegt. Viņa arī atgādina, ka ikgadējās darbinieku novērtēšanas galavērtējums šobrīd ir procesā.

Draveniece arī nekomentēja, vai šobrīd izjūt domstarpības attiecībās ar biroja vadību. «Šobrīd vēl nav īstais brīdis, lai kaut ko teiktu. Es šobrīd gribētu atturēties. Kad šie procesi beigsies, tad es tiešām varētu padomāt, ko es vispār teiktu, taču faktiski jau procesi parāda, kas te notiek,» piebilda Draveniece.

Pašreizējā KNAB amatpersonu un darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Kristīne Griga, kura strādā Dravenieces nodaļā par galveno speciālisti, aģentūrai LETA atbildēja kodolīgi: «Arodbiedrības rīcībā esošā informācija neliecina, ka birojā pastāv kaut kāds konflikts.» Savukārt jautājums par arodbiedrības viedokļa publisku paušanu saistībā ar biroja darbinieku novērtējumu tiks vērtēts pēc tā pabeigšanas un ņemot vērā biedru viedokli.

Bijušais KNAB vadītājs, pašreizējais Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas vadītājs Aleksejs Loskutovs (V) aģentūrai LETA nenoliedza, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, atšķirīgi viedokļi starp atsevišķiem biroja darbiniekiem un KNAB priekšnieku pastāv, taču konflikta neesot.

«Esmu pārliecināts, ka birojā konflikts nepastāv, taču, cik es zinu, tad ir atšķirīgi viedokļi starp atsevišķiem biroja darbiniekiem un KNAB priekšnieku. Es vēlos, lai KNAB darbinieki būtu saliedētāki un spētu savā starpā saprasties, lai atšķirīgos viedokļos netraucētu biroja darbam un biroja mērķu sasniegšanai. Savukārt amatpersonu darbības vērtēšana nenoliedzami ir iestādes vadītāja kompetencē un, nezinot viņa apsvērumus, šo jautājumu nevaru komentēt,» norādīja Loskutovs.

Loskutovs aicina biroja amatpersonas atrast iespējas sastrādāties, lai neciestu biroja darba rezultāti un tēls. Loskutova vadītajā apakškomisijā nav plānots skatīt jautājumu par biroja darbinieku savstarpējām attiecībām.

Uz augšu