Izrēķināšanās

FOTO: Evija Trifanova/LETA

Politika Latvijā aizvien vairāk sāk izskatīties pēc mafiozas struktūras. Tieslietu ministra Jāņa Bordāna pēkšņā izslēgšana no TB/ LNNK un solījums viņu atsaukt (pareizāk būtu teikt, panākt Saeimas balsojumu vai premjera pieprasījumu ministram demisionēt) liecina tikai par to, ka partija negrib atļaut ministram sakārtot maksātnespējas administratoru darbību.

Nacionālās apvienības (NA) ģenerālsekretārs Aigars Lūsis ir viens no turīgās un varenās maksātnespējas administratoru saimes un acīmredzot arī viņam vajadzīgi duļķaini ūdeņi, kuros zvejot. Apgalvojumi par to, ka J.Bordāns ir biedrībā, kura sola pārtapt par partiju, ir «baltiem diegiem šūti», jo, pirmkārt, J.Bordāns bija viens no šīs biedrības dibinātājiem un valdes priekšsēdētājiem vēl pirms tika izvirzīts par ministru, un tas NA nebija noslēpums. Otrkārt, tas, ka biedrība plāno kļūt par partiju nenozīmē, ka Jānis Bordāns plāno šajā partijā iestāties.

Tas, ka viss notika pēkšņi, manuprāt, liecina tikai par to, ka NA spice attapās – vēl pirms budžeta pieņemšanas varētu šantažēt pārējos koalīcijas partnerus, pieprasot, lai Saeimā tiktu nobalsots par ministra demisiju. Citādi var sanākt tāpat kā «Vienotībai», kas bija iecerējusi sodīt savu deputāti Janīnu Kursīti un izbalsot no Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas par uzdrošināšanos ne vienmēr visos jautājumos domāt tā, kā to vajag partijas spicei.

«Vienotības» deputāti meloja vienā mierā, apgalvojot, ka deputāte nenāk uz komisijas sēdēm, un viņus pat nemulsināja tas, ka komisijas sēžu apmeklējumi nav slepena informācija, to var ātri uzzināt. Saeima toreiz atspēlējās «Vienotībai» un par šo priekšlikumu nenobalsoja. Tagad tāpat rīkojas NA – ātri izslēgt, ātri pieprasīt demisiju, un koalīcijas partneriem nebūs, kur likties, jo budžets taču jāpieņem. Protams, Saeima var izdomāt atkal parādīt, ka tautas varai ir «spēks rokās», koalīcija var tikpat aši noslēgt kādu darījumu ar ZZS un beigu beigās NA var izrādīties aiz valdošās koalīcijas borta. Bet kas gan ir valsts, tās budžets un visas citas valstiskās lietas, ja savējie maksātnespējas administratori arī turpmāk varēs palikt pie bagātīgās siles!?

Kas gan ar mums notiek? Kādā valstī dzīvojam? Šo jautājumu šodien dzirdēju no daudziem un patiesībā tas bija arī mans pirmais jautājums, ko sev uzdevu pēc ziņas par tieslietu ministru. Dusmojamies par «Saskaņas centru» un brīžiem pārņem izmisums, redzot, kā tiek celta sarkanā padomju Rīga, bet valsts lāgā neliekas par to ne zinis. Jūtamies aizvainoti un brīžiem pat pazemoti, redzot «Vienotības» augstprātību un izredzētības sajūtu, absolūto pofigismu pret cilvēkiem, jo galvenais ir savējo vara, ietekme un statuss. Paraustām plecus par ZZS (un daudzi turpina sirsnīgi mīlēt Lembergu un saskata viņā gandrīz vai mesiju), nopūšamies par Reformu partiju, kas sāka tik cerīgi...Un tagad arī NA ir apliecinājusi, kādas ir tās patiesās intereses, un, godīgi sakot, tas ir baisi.

NA soli salīdzinu ar okupācijas gadu sistēmu - kad ar bailēm zaudēt darbu (vai to vispār neiegūt) vai tikt apmelotam, cilvēkiem lika klusēt. Vilku barā ir jāgaudo kā vilkam, pretējā gadījumā tevi saplosīs.

Uz augšu