Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10972742t1h8855.jpg)
Šodien, 1.decembrī ir pirmā Advente, ar kuru sākas Ziemassvētku gaidīšanas laiks.
Advents ir četru nedēļu periods, kas sākas svētā Andreja svētkiem - 30.novembrim - tuvākajā svētdienā un ilgst līdz 24.decembra vakaram.
Advents tulkojumā no latīņu valodas nozīmē 'atnākšana'. Baznīcas tradīcijā pirms lielākajiem svētkiem — Kristus dzimšanas un augšāmcelšanās no nāves — ticis ievērots īpašs sagatavošanās laiks.
Advents ir gatavošanās Kristus piedzimšanas svētkiem. Tas ir kristiešu liturģiskā gada sākums, kas tiek saistīta ar gavēni, mieru, klusumu un pārdomām.
Šajā laikā no egļu zariem pītajā Adventa vainagā tiek dedzinātas četras sveces, pa vienai katras gaidīšanas nedēļas svētdienā.
Vainagam ir ļoti dziļa reliģiska un simboliska nozīme. Aplis, ko veido Adventa vainags, kopš senseniem laikiem simbolizē mūžību un vienotību. Vainagam ir gredzena forma un nozīme: tā ir uzticības zīme Dievam un viņa apsolījumiem.
Priežu vai egļu zari, ko izmanto pinot vainagus, vienmēr ir zaļi, kas simbolizē cerību un mūžīgo dzīvību.
Adventa vainaga dekorēšanai var izmantot sarkanas vai violetas lentes. Sarkanā krāsa simbolizē Jēzus mīlestību uz cilvēkiem, violetā - grēku nožēlu un atgriešanos līdz Kristus otrreizējai atnākšanai.
Četrām svecēm Adventa vainagā ir sava nozīme: pirmā tiek saukta par pravieša sveci (cerība, kas ir Kristus), otrā ir Betlēmes svece (universālais aicinājums uz Pestīšanu), trešā - ganiņu svece (prieks) un ceturtā - eņģeļu svece (mīlestība).
Katrai Adventa svētdienai ir sava pamattēma, kuru kristieši pārdomā, tādejādi svētot laiku līdz Ziemassvētku svinēšanai.
Visā Latvijā šodien tiek rīkoti dažādi Adventa pasākumi, lielākajās pilsētās iededz Ziemassvētku egles un rīko koncertus.