Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10985171t1hde4a.jpg)
Skandalozais Krievijas teležurnālists, informācijas aģentūras «Rossija Segodņa» vadītājs Dmitrijs Kiseļovs svētdienas vakarā telekanālā «Rossija 1» paziņojis, ka ASV prezidents Baraks Obama baidās no Krievijas kodolieročiem, jo Krievija ir vienīgā valsts, kas var pārvērst ASV «radioaktīvos pelnos».
Runādams par Krimas referenduma rezultātiem, kurus ASV neatzīst, norādot uz šā referenduma neatbilstību Ukrainas likumiem, Kiseļovs paziņojis, ka arī Amerikas Savienotajās Valstīs Putinu uzskata «par stipru līderi».
«Ja jau ASV piesaka Krievijai boikotu, tad kādēļ gan Obama visu laiku zvana Putinam un turklāt vēl ilgi ar viņu sarunājas?» viņš vaicājis tiešajā ēterā un tūdaļ pats izskaidrojis, ka iemesls esot Obamas bailes no Krievijas «kodolatmaksas plāna».
«Pat tad, ja pēc ienaidnieka uzbrukuma cilvēki visos mūsu komandpunktos apklusīs, nesagraujamā sistēma no šahtām un zemūdenēm raidīs lidojumā mūsu stratēģiskās raķetes pareizajā virzienā,» klāstījis žurnālists, ilustrējot teikto ar iespējamo kodoltriecienu karti.
Jau ziņots, ka ASV un Krievijas līderiem pēc Krimas referenduma rezultātu paziņošanas bijusi telefonsaruna, kas notikusi pēc ASV puses iniciatīvas. Baltā nama un Kremļa preses dienesti šo sarunu atstāsta atšķirīgi.
Baltais nams pavēstījis, ka saskaņā ar Obamas teikto ASV un starptautiskā kopiena nekad neatzīs Krimas «referenduma» rezultātus, jo tas sarīkots, pārkāpjot Ukrainas konstitūciju un Krievijas militārās intervences apstākļos. Obama arī norādījis, ka joprojām pastāv iespēja krīzi atrisināt diplomātiskā ceļā, bet vienīgi gadījumā, ja Krievijas karaspēks «apturēs iebrukumus» Ukrainas teritorijā, .
Savukārt Kremļa preses dienests citē Putina paziņojumu, ka referendums par Krimas pussalas turpmāko statusu noticis «saskaņā ar starptautisko tiesību normām un ANO statūtiem» un tā rīkošanā ņemts vērā «arī zināmais Kosovas precedents», turklāt Krimas iedzīvotājiem bijusi garantēta iespēja brīvi paust savu gribu un izlemt savu likteni.
Kā apgalvojis Krievijas prezidents, «pašreizējās Kijevas varas iestādes nespēj un nevēlas iegrožot ultranacionālistisko un radikālo grupējumu patvaļu» un šie grupējumi «destabilizē situāciju un terorizē mierīgos iedzīvotājus», tai skaitā krievvalodīgos un Krievijas pilsoņus. Tieši šādā kontekstā abu līderu sarunā esot skarta iespēja nosūtīt uz Ukrainu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) misiju, kurai, pēc Putina domām, būtu jāaptver «visi Ukrainas reģioni».
Kremļa paziņojumā norādīts, ka, neraugoties uz atšķirīgajiem situācijas vērtējumiem, kopīgi jāmeklē «iespējas stabilizēt situāciju Ukrainā».