Eiro ieviešanas informatīvā kampaņa, kuras nolūks bija sagatavot Latvijas iedzīvotājus jaunajai valūtai, ir labi informējusi cilvēkus par «tehniskajām lietām», tomēr eiro skeptiķus nav spējusi pārliecināt, tā šodien secināts Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) rīkotajā publiskā diskusijā «Eiro ieviešanas kampaņa - veiksmes un mācības», kurā piedalījās kampaņas realizētāji un eksperti.
Informatīvās kampaņas organizētāji - aģentūras «Mooz» radošais direktors Ēriks Stendzenieks un «Komunikācijas aģentūras/EdelmanAffiliate» biznesa attīstības direktore Ieva Stūre - skaidroja, ka kampaņas lielākais izaicinājums ir bijis sasniegt visus sociālos slāņus, tādēļ tam nolemts izmantot asociācijas ar Latvijas dabu, ar saukli «Latvija aug».
Tomēr, kā norādīja tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš, pēc viņa datiem, kopējā sabiedriskā doma eiro ieviešanas jautājumā nav mainījusies un skeptiskie joprojām paliek skeptiski. Taču, viņaprāt, arī ar vislabāko kampaņu vidējā latvieša domāšanu izmainīt ir neiespējami.
Savukārt RSU Komunikācijas fakultātes Komunikācijas studiju katedras vadītāja Anda Rožukalne, analizējot medijos izskanējušo informāciju, norādīja, ka kopumā kampaņa neesot bijusi tautai pietuvināta, jo lielākoties televīzijas raidījumos eiro ieviešanas jautājumā uzstājušās amatpersonas, konkrēti, toreizējais Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) un finanšu ministrs Andris Vilks (V), kuras nav lauku iedzīvotājam saprotamākie un tuvākie personāži.
Secināts, ka iedzīvotāji arī paši aktīvi izglītojušies šajā jautājumā. Interneta lapai «www.eiro.lv» bijuši 45 000 unikālo apmeklētāju mēnesī, uz bezmaksas informatīvo tālruni saņemti 18 000 zvanu, arī sociālajos tīklos cilvēki aktīvi sekojuši līdzi eiro ieviešanas aktualitātēm.
Viena no lielākajām problēmām, kas saistīta ar eiro ieviešanu un ir aktuāla joprojām, ir cilvēku bažas par cenu celšanu eiro ieviešanas aizsegā. Finanšu ministrijas (FM) Eiro komunikācijas nodaļas vadītāja Ināra Rubene norāda, ka joprojām jāturpina iedzīvotājiem skaidrot, kāpēc bieži vien nepamatoti šķiet, ka cenas ir augušas.
Ja šādu apjomīgu kampaņu nāktos organizēt vēlreiz, vairāk uzmanības vajadzētu pievērst tieši informēšanai sociālajos tīklos, secināja Rubene.
Apkopojot informāciju, visi diskusijas dalībnieki atzina, ka galarezultāts, kas vislabāk bijis redzams pirmajās divās nedēļās pēc eiro ieviešanas, tomēr bijis necerēti labs.
88% aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka ar naudas maiņu viņiem nav bijušas problēmas, arī bankās veidojās mazāk rindu, nekā plānots. Pēc «Swedbank» datiem, rindu mērījumā ilgākais gaidīšanas laiks bijusi 91 minūte. Salīdzinājumam - Igaunijā pēc eiro ieviešanas bankās rindā bijis jāstāv pat četras stundas.
Kopumā 2013.gada informēšanas kampaņa notika trijos posmos - vispirms sabiedrība informēta par to, kas īsti ir eiro un kad tas kļūs par oficiālu maksāšanas līdzekli Latvijā, pēc tam aktīvāk ziņots par to, kā tiks pārrēķināti dažādi pabalsti, kā labāk izmainīt naudu, bet gada beigās ar mediju starpniecību aicināts laikus samazināt skaidrās naudas apjomu, kā arī norēķināties ar karti.
