Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10990963t1hec26.jpg)
Sestdien, 10.maijā pulksten 16:00 Ogres Vēstures un mākslas muzejā durvis vērs izstāde «Kombināts». Tas būs stāsts par tūkstošiem ogrēniešu un visas pilsētas ikdienu vairāk kā 40 gadu garumā, portālu «Apollo» informēja Gunta Šmidre, Ogres Vēstures un mākslas muzeja informācijas speciāliste.
Ogres Trikotāžas kombināta celtniecība tika uzsākta 1965.gadā pēc Vissavienības Tautsaimniecības padomes un PSRS Ministru kabineta Celtniecības un arhitektūras lietu komitejas lēmuma. Vairāk kā 8 hektārus plašo rūpnīcu pilnībā ekspluatācijā nodeva 1970.gada 30.jūlijā. Ik gadus kombināta 2 ražotnēs – vērpšanas un trikotāžas fabrikā - saražoja vidēji 7300 tonnas dzijas un 9 miljonus virsējās trikotāžas izstrādājumu, kuri bija ļoti iecienīti visā plašajā PSRS teritorijā.
Līdz ar šī rūpniecības giganta uzcelšanu Ogre zaudēja kūrortpilsētas raksturu, mainījās pilsētas ārējais veidols, tradīcijas, gaisotne. Lielajā uzņēmumā vajadzēja tūkstošiem darbaroku, tādēļ sākās straujš iedzīvotāju pieplūdums no citām Padomju Savienības republikām. Kombinātā strādāja aptuveni 5,6 tūkstoši darbinieku, kuri pārstāvēja 26 tautības. Daudziem spilgtā atmiņā palikuši astoņdesmitie gadi, kad Ogres ielās varēja sastapt kombinātā nodarbinātās viesstrādnieces no Vjetnamas.
Trikotāžas kombinātā strādājošie un viņu ģimenes veidoja Ogres iedzīvotāju vairākumu - ja 1939.gadā Ogrē dzīvoja ap 2000 iedzīvotāju, tad 1979.gadā to skaits sasniedz 27 tūkstošus. Tas veicināja strauju pilsētas infrastruktūras attīstību. Kombināta darbiniekiem Jaunogrē, bijušajā vasarnīcu rajonā, tika uzcelts daudzstāvu namu mikrorajons, kurā joprojām dzīvo divas trešdaļas ogrēniešu. Viens pēc otra tika uzcelti un sāka darboties vairāki bērnudārzi, 1972.gadā durvis vēra Jaunogres vidusskola. Ar kombināta atstāto mantojumu Ogrei jāsadzīvo joprojām. Lai arī uz kombinātu vedošo Pulkveža Brieža (senāk Motrosova) ielu agros darbdienu rītos vairs nepiepilda blīva ļaužu straume, padomjlaika patosā celtais milzenis par sevi atgādina pilsētas arhitektūrā, vienā otrā drēbju skapī, daudzu ogrēniešu foto albumos un atmiņās. Lai arī kombināta klātbūtne pilsētas tēlam laupījusi omulīgo kūrorta gaisotni un atstājusi daudz pelēkās krāsas, simtiem ogrēniešu tajā pavadīja 10, 20, 30 un vairāk darba gadus. Kombināts bija viņu ikdiena, kurā krāsu netrūka.
Izstādes veidošanas laikā muzejs uzrunāja vairākus bijušos kombināta strādniekus, kuru atmiņas, atnestās fotogrāfijas, dokumenti un piemiņas lietas gabaliņu pa gabaliņam kā mozaīkā palīdzēja radīt šo nelielās izstāžu zāles sienās grūti ietilpināmo stāstu. Izstādes veidotāji pateicas par atsaucību un uzticēšanos Ārijai Rezgoriņai, Regīnai Simanovičai, Maigiai Lokai, Birutai Putniņai, Ilgai Grigulei, Valijai Grāvītei, Birutai Kļavinskai, Annai Norkārklei, Ausmai Grenevicai, Zigrīdai Strikai, Regīnai Bogdanei, Astrai Kazainei. Paldies par atbalstu Ogres Tehnikuma dienesta viesnīcas vadītājai Ainai Murānei un Ogres novada domes deputātam Jurim Laizānam.