/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10991588t1h2c35.jpg)
Pagājušajā nedēļā mirušais mākslas kolekcionārs, kura Minhenes dzīvoklī policija 2012.gadā atrada lielu skaitu nacistu nolaupīto gleznu, atstājis vēl vienu testamentu, otrdien paziņoja Vācijas tiesa.
Nacistu nolaupīto gleznu kolekcionārs Gurlits atstājis vēl vienu testamentu (2)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā ziņots, Kornēliuss Gurlits savā pirmajā testamentā savu vērtīgo kolekciju, kurā ir arī Pablo Pikaso, Anrī Matisa, Franca Marka, Paula Klē un Maksa Bekmana darbi, novēlējis Bernes Tēlotājmākslas muzejam.
Taču Minhenes tiesa apstiprinājusi, ka tā saņēmusi vēl vienu Gurlita testamentu. Tomēr tiesa atteicās atklāt abos testamentos minētos mantiniekus. Testamenti attiecīgi datēti ar šī gada 9.janvāri un 21.februāri.
Tiesas priekšsēdētājs Gerhards Cīrls piebilda, ka mantiniekiem Vācijā ir dotas sešas nedēļas, lai pieteiktos uz mantojumu, kamēr ārvalstīs dzīvojošajiem dots pusgads.
Tiesa vienīgi atklāja, ka abi testamenti ir «savstarpēji papildinoši» un abos minēts viens un tas pats mantinieks vai mantinieki.
Šobrīd kolekcija atrodas Vācijas varasiestāžu valdījumā, un uz dažiem tajā esošajiem darbiem varētu pieteikties to kādreizējo īpašnieku mantinieki. Policija pieņem, ka 458 no gleznām varētu būt nacistu nolaupītas, kamēr Gurlita advokāts apgalvo, ka aizdomīgi esot vien 40 no kolekcijā esošajiem darbiem.
Bernes Tēlotājmākslas muzejs vēl nav lēmis, vai pieņemt mantojumu, kura vērtība tiek lēsta miljarda eiro lielumā.