Ventspils mērs Aivars Lembergs («Latvijai un Ventspilij») pagājušajā nedēļā Ventspilī pusdienojis ar Krievijas vēstnieku Aleksandru Vešņakovu un pārrunājis «plašu jautājumu loku», tostarp arī situāciju Ukrainā. Aģentūrai LETA Lembergs noraidīja pieļāvumus, ka viņa pēdējo dienu izteikumi par NATO varētu būt saistīti ar šo tikšanos, uzsverot, ka viņš savu pozīciju ne ar vienu vēstniecību nesaskaņojot.
Kā aģentūrai LETA apstiprināja Lembergs, Krievijas vēstnieks, dodamies braucienā uz Kurzemi, viņu uzaicinājis uz pusdienām, lai pārrunātu dažādus jautājumus. Ventspils mērs norādīja, ka ar Krievijas vēstnieku tiekas regulāri - aptuveni reizi pusgadā. Šoreiz sarunā piedalījies arī Krievijas ģenerālkonsuls Liepājā Vjačeslavs Nikolajevs.
«Mēs pārrunājām diezgan plašu jautājumu loku, tajā skaitā arī situāciju Ukrainā. No Krievijas vēstnieka sapratu, ka Krievija vēlas noregulēt situāciju sarunu ceļā,» teica Lembergs. Tāpat ar Vešņakovu pārrunāta Krievijas ilgtermiņa politika tranzīta nozarē. Lembergs norādīja, ka šis jautājums viņam kā Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidentam ir ļoti būtisks.
Lembergs pēdējā laikā esot ticies ar vairākiem diplomātiem - Baltkrievijas, Beļģijas un Francijas vēstniekiem.
Lai gan Lembergam ir izteikti pārmetumi par Krievijai simpatizējoša viedokļa paušanu un viņa izteikumus labprāt pārpublicē Krievijas masu mediji, Ventspils mērs norādīja: «Es savu pozīciju ne ar vienu vēstniecību nesaskaņoju un paužu savu personīgo un savas partijas viedokli.» «1990.gada 4.maijā es balsoju par Latvijas neatkarību, lai te nebūtu nevienas svešas valsts karaspēks - vienalga, vai tas būtu krievu, amerikāņu, angļu vai kāds cits karaspēks.» Tāpat viņš ir pārliecināts, ka Latvijai nebūtu jāsatraucas par Ukrainas situācijas atkārtošanos mūsu valstī, jo tas neesot iespējams.
Ventspils mērs akcentēja, ka viņš nebūt neesot bijis pirmais, kurš sāka runāt par aizvadītajā nedēļas nogalē Ventspilī piedzīvotajām nekārtībām, kad pilsētā uzturējās NATO jūrnieki. «Pirmie savu sašutumu izteica ventspilnieki interneta portālos. Tad informāciju par notikušo sniedza Valsts policija, un tikai pēc tam es paudu savu viedokli. Nebūt nebiju pirmais. Izrādās, ka nu es apdraudot nacionālo drošību. Viņi [valsts amatpersonas] paši to vilni dzen lielāku, bet man jāatbild,» izteicās Lembergs.
Kā ziņots, Lembergs nosūtījis vēstuli NATO ģenerālsekretāram, kurā par NATO karavīru izdarībām Ventspils pilsētā lūdzis Rasmusenu atvainoties visai Latvijai un Ventspils pilsētai. Lemberga vēstule ir adresēta ne tikai Rasmusenam, bet arī ārlietu ministram Edgaram Rinkēvičam (RP) un aizsardzības ministram Raimondam Vējonim (ZZS), un tajā paustas Ventspils pašvaldības bažas par to, vai NATO karakuģu vizītes ir drošas sabiedrībai.
No 9.maija līdz 22.maijam Latvijā norisinās starptautiskā mīnu meklēšanas operācija «Open Spirit 2014». Tās sākumfāzē pagājušās nedēļas nogalē Ventspils ostā bija pietauvojušies NATO kuģi. Operācijā piedalās pavisam 26 karakuģi no NATO un Eiropas Savienības valstīm - ASV, Vācijas, Francijas, Dānijas, Zviedrijas, Igaunijas, Lietuvas, Norvēģijas, Beļģijas, Somijas, Polijas, Nīderlandes, Kanādas un Portugāles pretmīnu cīņas vienības.
Pagājušās nedēļas nogalē Ventspilī notikuši vairāki incidenti, kuros cietuši starptautiskajā mīnu meklēšanas operācijā «Open Spirit 2014» iesaistītie jūrnieki. Vissmagāk cietis kāds nīderlandietis, kurš ar nopietnu galvas traumu ievietots Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas reanimācijas nodaļā. Jūrnieks bija cietis incidentā netālu no kādas izklaides vietas Ventspilī.
Aizvadītājās brīvdienās slimnīcas traumpunktā medicīniskā palīdzība sniegta vēl dažiem NATO jūrniekiem, kuri iekūlušies incidentos, apmeklējot naktsklubus Ventspilī. Pārējo cietušo traumas gan bijušas vieglākas, un pēc medicīniskās palīdzas saņemšanas uzturēties slimnīcā viņiem vairs nav bijis nepieciešams.
