Tas arī ir izprotams, jo ne jau apdzērušies jūrnieki ir svarīgākais jautājums Latvijas aizsardzībā. Tāpēc vēlos vēlreiz paskaidrot savu nostāju. Savā vēstulē es lūdzu NATO ģenerālsekretāru atvainoties Latvijas valstij, tautai, Ventspils pilsētai un ventspilniekiem un lūdzu turpmāk tādas NATO militārpersonas, kuru uzvedības standarti stipri atšķiras no sabiedrībā vispārpieņemtiem, un izrāda klaju necieņu pret Latvijas valsti, tās likumiem un tautu, neapgrūtināt Ventspili un tās iedzīvotājus ar savu klātbūtni.
1990.gada 4.maijā es biju viens no Augstākās padomes deputātiem, kurš balsoja par Latvijas neatkarību. Es balsoju par brīvu valsti, nevis sašaurinātu tās versiju, tostarp par cieņu pret tās tautu, suverenitāti, likumiem, cilvēktiesību ievērošanu, kas ietver arī vārda brīvību, kultūru. Tāpēc mani aizskar, ja kāds necienīgi izturas pret Latvijas valsti.
Nekādas «darbības», kā Jūs paužat savā paziņojumā, es neesmu veicis – acīmredzot esat iepazinies ar tendenciozu vai apzināti sagrozītu informāciju presē. Es neesmu piedzirdījis NATO profesionālos kara jūrniekus, neesmu viņu vietā arī čurājis sabiedriskās vietās. Tāpat neesmu vēmis un viņu vēmekļos gulējis, kā arī neesmu viņu vietā sabiedriskās vietās lietojis alkoholu. To visu darīja NATO kara jūrnieki, protams, ne visi. Kā piemēru jāpiemin trīs Baltijas valstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas, kā arī Vācijas jūrnieki, ar kuru uzvedību nebija problēmu.