Nosaka kārtību, kādā novērtēs pedagogu profesionalitāti (46)

Kvalitātes pakāpe ir pedagoga profesionālās darbības kvalitātes rādītājs, kas raksturo viņa profesionālās darbības līmeni un tiek piešķirta, izvērtējot pedagoga darba kvalitāti, vērā ņemot arī darba stāžu. Kvalitātes pakāpe tiek piešķirta uz pieciem gadiem.

Noteikumi piedāvā visu kvalitātes pakāpju definējumu, paredzot, ka pirmā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi, organizējot mācību procesu, darboties saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, skaidriem norādījumiem un procedūras aprakstiem, nodrošinot mācību procesa vadīšanu.

Otrā kvalitātes pakāpe norāda uz pedagoga prasmi, organizējot mācību procesu, darboties ne tikai saskaņā ar normatīvo regulējumu atbilstoši standartsituācijām, bet arī spēju nodrošināt tām alternatīvas.

Trešā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi nodrošināt kvalitatīvu pedagoģiskā procesa vadīšanu, izmantojot plānotu metodisku pieeju, īstenojot metodisko daudzveidību pedagoģiskajā darbā un alternatīvas pieejas problēmsituāciju risināšanā, kā arī pieņemot lēmumus. Trešo kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs aktīvi iesaistās izglītības iestādes attīstības plāna izstrādē un īstenošanā, un savas metodiskā darba pieredzes nodošanā.

Ceturtā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi kvalitatīvi un metodiski daudzveidīgi izmantot pedagoģiskā procesa organizēšanai un vadīšanai izvirzītos noteikumus kā vadlīnijas, radoši bagātinot pedagoģisko procesu. Vienlaikus pedagogam ir visaptveroša pedagoģisko procesu izpratne, un viņš vienas vai vairāku pašvaldību līmenī aktīvi iesaistās vienas vai vairāku pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos noteikto uzdevumu īstenošanā, kā arī savas metodiskā darba pieredzes nodošanā.

Piektā kvalitātes pakāpe apliecina pedagoga prasmi - pedagoģiskā procesa kvalitatīvā organizēšanā un vadīšanā darboties radoši gan standarta, gan it īpaši nestandarta situācijās, balstoties uz profesionālo pieredzi un sistemātisku zināšanu papildināšanu. Piekto kvalitātes pakāpi ieguvis pedagogs vienas vai vairāku pašvaldību un valsts līmenī aktīvi iesaistās valsts izglītības politikas un attīstības stratēģijas izglītībā veidošanā, savu pieredzi mērķtiecīgi un metodiski nododot citiem.

Kvalitātes pakāpes vērtējumu veido pedagoga patstāvīgs sava darba pašvērtējums, kā arī izglītības iestādes administrācijas vērtējums un izglītības iestādes vai republikas pilsētu pašvaldību vai novada pašvaldību, vai valsts komisijas vērtējums.

Novērtēšanu veic, izskatot mācību un audzināšanas darba plānošanu, vadīšanu un pedagoga darbības rezultātu izvērtējumu, pedagoga ieguldījumu izglītojamā individuālo spēju attīstībā un iespēju izmantošanu izglītojamā vajadzību nodrošināšanā, pedagoga ieguldījumu izglītības iestādes attīstībā, pieredzes uzkrāšanu un tālāknodošanu, kā arī pedagoģiskās darbības rezultātu analīzi un darbības pašrefleksiju. Šiem pamatprincipiem pakārtoti arī vairāki apakškritēriji.

Katra novērtēšanas pamatkritērija un papildu kritērija izpildi atbilstošai mērķgrupai nosaka kvalitātes vērtēšanas līmeņi, kas izteikti punktos. Novērtēšanas rezultātā komisija, balstoties uz iegūtajiem punktiem, izsaka priekšlikumu piešķirt pedagogam kādu no kvalitātes pakāpēm.

Lai iegūtu pirmo pakāpi, nepieciešams vērtējums vismaz 65% apmērā no maksimāli iespējamā punktu skaita. Katrai nākamajai pakāpei procentu skaita pieauguma solis veido piecus procentus, piektajā kvalitātes pakāpē sasniedzot 85%.

Novērtēšanas komisijai ir tiesības atteikt kvalitātes pakāpes piešķiršanu, ja kādā no vērtēšanas pamatkritērijiem iegūti 0 punkti. Tāpat tā patur tiesības noraidīt pakāpes piešķiršanu, ja komisijai iesniegtie materiāli neatbilst noteiktajiem kritērijiem.

Pedagogam ir tiesības pretendēt uz jebkuru no kvalitātes pakāpēm, neievērojot pēctecīgumu. To viņš drīkst darīt izglītības iestādē, kurā viņš pēdējā pilnā mācību gada laikā ir bijis iesaistīts vismaz vienas izglītības programmu īstenošanā. Tomēr pieteikšanos augstākām pakāpēm ierobežo nepieciešamais darba stāžs - pirmajās pakāpes iegūšanai nepieciešams vismaz viena, bet piektās - vismaz astoņu gadu stāžs. Tāpat pedagogam ir jāiesniedz arī rekomendācija no kādas institūcijas, kas var apliecināt un atbalstīt pedagoga pretendēšanu un ceturto vai piekto kvalitātes pakāpi.

Noteikumi nosaka arī to, kādā kārtībā kvalitātes pakāpei var pieteikties pedagogs, kurš savu darbu nav veicis kādu laika periodu.

Dokumentu iesniegšana izglītības iestādes vadītājam notiek līdz 5.septembrim.

Novērtēšanas process sastāv no vairākiem posmiem - sagatavošanās, vērtēšanas norises un rezultātu apkopošanas posma.

Vērtēšanas norises posms ilgst ne vairāk kā piecus mēnešus, un tajā iesaistīts pedagogs, izglītības iestādes administrācija un komisija. Šajā laikā notiek pedagoga profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana mācību stundās. Tāpat pedagogs aizpilda savu portfolio, atlasot un apkopojot par novērtēšanas periodu pēc saviem ieskatiem tajā iekļaujamos materiālus.

Komisijai ir tiesības paaugstināt vai pazemināt punktos izteikto vērtējumu konkrētā kvalitātes kritērijā pedagoga darba pašvērtējumā vai administrācijas vērtējumā, ja pedagoga portfolio iekļautie materiāli neuzrāda adekvātu apliecinājumu punktos izteiktajam vērtējumam.

Pēdējā posmā izglītības iestādes komisija ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc priekšlikuma izteikšanas par kvalitātes pakāpes piešķiršanu nodrošina kvalitātes pakāpes novērtēšanas rezultātu.

Lēmumu par kvalitātes pakāpes piešķiršanu pedagogam ir tiesības apstrīdēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.