Arī Kalnmeiers nezina, kāpēc Brokai neizsniedza pielaidi valsts noslēpumam

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers pagaidām nezina, kāpēc Satversmes aizsardzības birojs (SAB) tieslietu ministrei Baibai Brokai (VL-TB/LNNK) nav izsniedzis pielaidi valsts noslēpumam.

Kā šorīt telekompānijas LNT raidījumā «900 sekundes» atzina Kalnmeiers, pagaidām Broka vēl nav pārsūdzējusi sev nelabvēlīgo SAB lēmumu, taču viņa ģenerālprokuroram neoficiāli paudusi gatavību to izdarīt šodien vai rīt, 19.jūnijā.

Tas, cik drīz pēc sūdzības iesniegšanas Kalnmeiers to varētu izskatīt, būšot atkarīgs no tā, «cik liels ir SAB savāktais materiāls, kādi būs sūdzības motīvi un cik liels būs pārbaudāmais jautājuma apjoms». Pēc ģenerālprokurora teiktā, termiņš Brokas sūdzības izskatīšanai neesot ierobežots. Parasti tas ir viens mēnesis, bet šo termiņu var arī pagarināt.

Uz jautājumu, vai Kalnmeieram pašam ir zināmi un saprotami iemesli, kāpēc Brokai netika piešķirta pielaide valsts noslēpumam, viņš atbildēja, ka nav vis, jo ģenerālprokurors nekad nepieprasot materiālus par pielaides neizsniegšanu tikai ziņkārības pēc. «Ja būs sūdzība, tad pieprasīsim, bet, ja nebūs šīs sūdzības, tad es arī būšu to personu lokā, kurai [pielaides nepiešķiršanas] iemesli nav zināmi,» atzina Kalnmeiers.

SAB vadītājs Jānis Maizītis šorīt LTV uzsvēra, ka iemeslus, kāpēc Brokai netika izsniegta augstākās kategorijas pielaide valsts noslēpumam, zina tikai pāris cilvēki. Arī premjere Laimdota Straujuma (V) esot informēta par lēmuma rezultatīvo daļu, nevis pašu saturu, kāpēc atteikta pielaides izsniegšana.

Maizītis pauda viedokli, ka arī politiķi, kas apgalvo, ka zina, kas ir lēmumā, blefo. Biroja vadītājs uzsvēra, ka SAB rūpīgi monitorē informāciju par minēto gadījumu un līdz šim brīdim politiķu teiktajā nav manījis neko tādu, kas liecinātu, ka politiķi tiešām zinātu lēmuma saturu un būtu publiski izpauduši iemeslus, kāpēc Brokai nav izsniegta augstākā pielaide valsts noslēpumam.

Jau ziņots, ka SAB nav piešķīris pielaidi valsts noslēpumam tieslietu ministrei Brokai. Viņai bija nepieciešama pielaide sevišķi slepenai informācijai. Broka SAB lēmumu apņēmusies pārsūdzēt ģenerālprokuroram.

Iemesli, kāpēc ministrei nav piešķirta pielaide, netiek atklāti. SAB direktors Jānis Maizītis pagājušajā nedēļā LNT raidījumam «900 sekundes» vien atzina, ka pielaides neizsniegšana nav saistīta ar Brokas politisko darbību. Viņš norādīja, ka pārbaudē konstatētie riski ir pietiekami, lai pielaidi nedotu. SAB vadītājs uzsvēra, ka precīzāk nevar publiski komentēt, kādi ir šie riski.

Likumā par Valsts noslēpumu minēti septiņi argumenti, kāpēc personai var tikt liegta pieeja konfidenciāliem, slepeniem un sevišķi slepeniem valsts noslēpuma objektiem. Pielaidi nevar izsniegt, ja persona iesniegusi atteikumu no Latvijas pilsonības, personas rīcībspēja ir ierobežota likumā noteiktajā kārtībā, persona bijusi notiesāta par noziegumu un atrodas uzskaitē sakarā ar apreibinošu vielu atkarību.

Tāpat pielaidi atsaka, ja persona bijusi padomju specdienestu un ārpus Eiropas Savienības un NATO esošu drošības dienestu darbinieks. Pielaide arī nepienākas tām personām, kuras pēc 1991.gada 13.janvāra darbojušās Padomju Savienības Komunistiskajā partijā, Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā vai Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā.

Pielaide nepienākas arī personai, par kuru pārbaudes gaitā ir konstatēti fakti, kas dod pamatu apšaubīt tās uzticamību un spēju saglabāt valsts noslēpumu. LETA jau rakstīja, ka tieši šī norma minēta SAB vēstulē Brokai.

Uz augšu