Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/20/10997141t1hc93f.jpg)
Jaunpils pilī notiks viduslaiku svētki «260 rozes pilskundzei Elīzai» par godu Elīzas fon der Rekes 260.dzimšanas dienai, kuru Jaunpilī sāka svinēt ar pasākumiem Muzeju naktī, aģentūra LETA uzzināja Jaunpils novada pašvaldībā.
Sasaucoties ar Jaunpils pils vēsturi, viduslaikiem mijoties ar vēlāko gadsimtu galmu kultūru un tradīcijām, tiks svinēti Elīzas svētki.
9.augustā no plkst.14 pils laukumā darbosies amatnieku un mājražotāju darinājumu tirdziņš, bet izklaides cienītājiem līdztekus loka šaušanai, šķēpu un cirvju mešanai būs iespēja piedalīties «kaujas skrējienā» un uzlaikot bruņinieku smagās bruņas. Pasākumā paredzēti arī bruņinieku cīņu paraugdemonstrējumi.
Dāmām pasākuma laikā būs iespēja uzzināt viduslaiku skaistuma noslēpumus un frizūru veidošanas tendences, bet bērni būs aicināti uz leļļu teātra izrādi «Jautrās astes». Lomās darbosies Aīda Ozoliņa, Jānis Kirmuška, Laila Kirmuška, kas ir arī izrādes režisore un stāsta autore.
Pieaugušajiem būs skatāma muzikālā izrāde «Būt...Šekspīram», kurā ir savienoti Šekspīra soneti un lugu fragmenti. Izrāde iecerēta kā fantāzija - poētiska teātra spēle par Šekspīru un viņa radītajiem tēliem, kas atklāj autora jūtu un domu dzīvi. Tēli izdzīvo «šekspīriskās kaislības», iesaistot pašu kaislību autoru. Lomās - Māris Bezmers, Kārlis Neimanis un Egija Silāre, par mūziku rūpēsies Mārtiņš Brauns, Māris Kupčs un baroka orķestra «Collegium Musicum Riga» solisti.
Vakarpusē par godu Elīzai mīlas balādes un citas dziesmas izpildīs Uģis Roze. Noslēgumā balli pils pagalmā spēlēs grupa «Kreicburgas ziķeri».
Svētku apmeklētājiem būs iespēja arī doties izjādē ar zirgiem un izbraucienā ar seno kauju laivu Dzirnavu ezerā.
Saskaņā ar vēstures datiem Elizabete Šarlote Konstance fon der Reke (1754-1833), dzimusi fon Mēdema, bija Kurzemes un Zemgales hercogistes baltvācu muižniece, literāte, dzejniece, spilgta sava laika personība. Viņa bija pēdējās vietējās Kurzemes un Zemgales hercogienes Dorotejas māsa un uzticības persona.
1771.gada maijā viņa 17 gadu vecumā apprecējās ar Jaunpils muižas īpašnieku Georgu Pēteri fon der Reki, bet laulība bija neveiksmīga, un vēlāk viņa ar pāris gadu veco meitiņu pārcēlās dzīvot uz Jelgavu. Jelgavā viņa tika uzņemta brīvmūrnieku adopcijas ložā «Trīs kronētie zobeni», un, tajā darbodamās, viņa atmaskoja uz Jelgavu atbraukušo Eiropā pazīstamo leģendāro blēdi un šarlatānu Kaljostro.
Ārpus Kurzemes un Zemgales hercogistes Elīza fon der Reke tikusies ar Imanuelu Kantu, Johanu Volfgangu Gēti, sarakstījusies ar komponistu Ludvigu van Bēthovenu, kā arī tikusies un sarakstījusies ar citām tā laika personībām.
Saistībā ar hercogistes nonākšanu Krievijas impērijas pakļautībā un viņas māsas - hercogienes Dorotejas - galma izceļošanu Elīza 1789.gadā pārcēlusies uz pastāvīgu dzīvi Drēzdenē, kur mirusi 1833.gadā.
Elīzas fon der Rekes atmiņas par dzīvi Kurzemē un Zemgalē apkopotas grāmatā «Kādas Kurzemes muižnieces atmiņas», kuru 2004.gadā latviešu valodā izdeva apgāds «Harro von Hirschheydt».