TOP 5 kataklizmas, kas mainīja cilvēces vēsturi (32)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Reuters/Scanpix

Lielākas vai mazākas kataklizmas pasauli piemeklē teju vai katru dienu, bet kuras no tām visbūtiskāk ietekmējušas cilvēces vēsturi? 

1. Lielā Lisabonas zemestrīce

1755.gada 1.novembrī Portugāles galvaspilsētu Lisabonu satricina 8,7–9,0 magnitūdu zemestrīce, kam seko milzīgs cunami vilnis un ugunsgrēki. Dzīvību zaudē 90 tūkstoši cilvēku, bet pilsēta ir teju pilnībā nopostīta. Traģēdija dod spēcīgu triecienu Portugālei kā globālai lielvarai un vienlaikus kļūst par aizsākumu Apgaismības laikmetam.

2. Pērkona negaisa laikā iznīcina romiešu leģionus

Mūsu ēras 9.gadā ģermāņu ciltis sakauj romiešus Teitoburgas meža kaujā, spēcīga pērkona negaisa aizsegā no slēpņiem uzbrūkot un iznīcinot trīs romiešu leģionus jeb aptuveni 16 tūkstošus vīru. Tādējādi centieni iekļaut ģermāņu zemes Romas impērijā cieš neveiksmi, bet pēc kaujas Reinas upe kļūst par robežu starp romāņu un ģermāņu kontrolētajām teritorijām, kas pastāv vēl mūsdienās.

3. Vulkāna izvirdums apglabā senos maijus

Seno maiju civilizāciju postoši ietekmē milzīgs vulkāna izvirdums, kas ap 536.gadu notiek tagadējās Salvadoras teritorijas centrālajā daļā. Vulkāna pelni apglabā tūkstošiem cilvēku un izposta teritoriju aptuveni 100 kilometru rādiusā. Pastāv teorija, ka tieši šis vulkāna izvirdums aizsācis globālo sasilšanu. Līdzvērtīgu postu 6.gadsimtā piedzīvo Romas impērija, kuras sabrukumu veicina buboņu mēris, kas plosās 551.-580.gadā un prasa miljoniem cilvēku dzīvību.

4. Zemestrīce noliek Japānu uz kara takas

1923.gada 1.septembrī 7,9 magnitūdu zemestrīce satricina Japānas piekrasti. Tikai 15 minūšu laikā dzīvību zaudē aptuveni 40 tūkstoši cilvēku. Traģēdijai seko politisks un ekonomisks haoss, kas veicina Japānas nostāšanos uz militārās takas un galu galā - iesaistīšanos Otrajā pasaules karā.

5. Bargās ziemas dēļ Hitlera armija «iesalst» pie Maskavas

1941.gada oktobrī sākas cilvēces vēsturē asiņainākā un vērienīgākā cīņa jeb Maskavas kauja, kas noris 600 km lielā sektorā Austrumu frontē un ilgst līdz 1942.gada janvārim. Hitlers ir nešaubīgi pārliecināts, ka Maskavu ieņems četru mēnešu laikā. Taču šis plāns izgāžas, un viens no iemesliem - sevišķi bargā ziema Krievijā, ar ko vācieši nav rēķinājušies.

Vairāk par to uzzini televīzijas kanāla «National Geographic» jaunajā raidījumu ciklā «Perfektās vētras»(«Perfect Storms»), kas būs skatāms no pirmdienas, 4.augusta.

Komentāri (32)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp

Tēmas

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu