Iepriekšējā rakstā es pastāstīju, ka liekā svara samazināšana ir cīņa un to, ka «Liekais svars» šajā cīņā ir nevis pretinieks, bet rezultāts. Un, kas ir svarīgi, «Liekais svars» ir zaudētas cīņas rezultāts.
Valsts un sabiedrība vēlas, lai jūs paliktu resnāki (36)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Šoreiz es jums pastāstīšu, kas ir patiesais pretinieks grūtajā cīņā ar nosaukumu «Liekā svara samazināšana».
Pirms turpinu, vēl viena atkāpe. Kā jau pieminēju agrāk, par patiesajiem liekā svara iemesliem ir uzrakstītas vien pāris nepilnīgas rindiņas dažās grāmatās un atsevišķos izdevumos. Tomēr, jāatzīst, ka pēdējā laikā situācija sāk nedaudz mainīties un svaigākā informācija šoreiz «nāk» no LR veselības ministra Gunta Belēviča puses.
Uzstājoties pasaules diabēta dienai veltītā pasākumā veselības ministrs pauda pārliecību, ka veselīga dzīvesveida galvenais pretinieks ir pārtikas industrija, jo tā nepārtraukti strādā pie tā, lai cilvēks apēstu vairāk, nekā vajag, un darītu to pēc iespējas biežāk.
Ministram nevar nepiekrist. Pārtikas industrija tik tiešām ir ieinteresēta, lai mēs ēstu daudz un pēc iespējas biežāk. Tomēr, lai arī šādi izteikumi no ministra puses ir vairāk nekā drosmīgi un apsveicami, netiek pateikts pats galvenais.
Patiesībā pārtikas industrija ir tikai mūsu pretinieka redzamā daļā. Īstais ienaidnieks ir daudz lielāks un varenāks nekā viena pati pārtikas industrija. Īstais ienaidnieks nav viegli definējams. Grūti ir definēt sabiedrības nepārtraukto tiekšanos pēc arvien lielākas LABKLĀJĪBAS un dzīves līmeņa straujākas izaugsmes.
Ne velti daudzas no rietumu sabiedrības 20.gs un 21.gs. kaitēm, tajā skaitā aptaukošanās, tiek dēvētas par «labklājības slimībām». Labklājība pati par sevi nav nekas slikts un katra indivīda vēlme dzīvot arvien labāk un labāk ir pilnīgi saprotama.
Arī man gribas dzīvot «labi». Piedevām, šodien man gribas dzīvot labāk nekā vakar un rīt gribēsies dzīvot labāk nekā šodien. Tas attiecas uz mani un katru no mums. Tas ir saprotami, cilvēcīgi un pilnīgi normāli.
Šajā situācijā ir nekorekti pārmest pārtikas industrijā strādājošajiem, ka arī viņi vēlas pārdot vairāk. Vienkārši pārtikas ražošana un pārdošana ir vienīgais veids kā viņi var vairot savu labklājību. Cilvēku nevajadzētu vainot par to, ka liktenis viņu ir aizvedis strādā par pavāru nevis frizieri vai galdnieku. Jo nekur taču nav rakstīt, ka galdnieks drīkst ražot un pārdot vairāk, bet pavārs nedrīkst.
Tomēr šī nosacītā vienlīdzība nav viss, kas raksturo situāciju. Lietu krietni sarežģī fakts, ka katrs galdnieks vai frizieris ir tieši ieinteresēts, lai mikrorajona skolas kafeinīcā bērni nopirktu pēc iespējas vairāk dažādu bulciņu un kūciņu. Ticiet vai nē, bet cīņa par skolnieku veselību tiešā veidā apdraud viņu labklājību.
Lieta tāda, ka gadījumā, ja Veselības ministrija realizēs projektu, kas turpmāk skaidri noteiks, kādus produktus drīkstēs tirgot skolu telpās, tad no jaunā gada visas skolu kafejnīcas visticamāk bankrotēs, jo šobrīd Latvijas skolās nopelnīt ar veselīgas pārtikas tirdzniecību vienkārši nav iespējams.
Teiksiet, nieks par kafejnīcām, galvenais, ka bērni veseli
Piekrītu, bet ko teikt simtiem frizieru, kosmetologu, grāmatvežu un cit speciālistu, pie kuriem tagad neaizies aizvērto kafejnīcu darbinieces? Domājiet, ko gribat, bet ķēdes reakcija būs nepatīkama ļoti daudziem, jo būs samazināta viņu iespēja veidot personīgo labklājību. Ekonomika ir kā «savienotie trauki», samazinot ieņēmumus vienā vietā, ieņēmumi automātiski samazinās daudzās citās nozarēs.
Visi labi atceras, kas notika pirms pāris gadiem, kad pēkšņi samazinājās celtniecības nozares ieņēmumi. Nedomāju, ka ir daudz cilvēku, kuri tuvākajā laikā vēlētos piedzīvot līdzīgus notikumus, kurus ievadīja celtniecības apjomu samazināšanās 2008. gadā. Varbūt ne tik nopietnos apmēros, bet līdzīgs scenārijs gaidāms, ja vairums cilvēku pēkšņi sāks ievērot mediķu ieteikumus un ēst par nieka 10% - 15% mazāk nekā iepriekš.
Lai arī, cik skumji tas nebūtu, mēs visi kopā un katrs atsevišķi esam ieinteresēti, lai visi pārējie pirktu, patērētu un tajā skaitā arī ēstu arvien vairāk un vairāk.
Tāpēc nedusmojieties, kad nākošajā reizē uzpildot automašīnu Statoilā, Jums piedāvās 2 «karstos suņus» par 1 «suņa» cenu. Pārdevēja tikai cenšas nopelnīt savu algu, un pastāv ļoti liela iespēja, ka nauda viņai nepieciešama, lai samaksātu rēķinu uzņēmumam, kurš maksā algu tieši Jums.
Ko no tā mēs varam secināt?
Ņemot palīgā finanšu ministra Jāņa Reira nesenos izteikumus par to, ka galvenais Latvijas ekonomikas dzinējspēks šobrīd ir privātais patēriņš, jāsecina, ka ne tikai pārtikas industrija, bet visa valsts nav ieinteresēta, lai Jūs uzsāktu svara samazināšanu.
Par to, ar kādiem tieši paņēmieniem «sabiedrība» mūs piespiež ēst vairāk un vairāk, pastāstīšu nākošajā reizē.