«Jaunā viļņa» zvaigžņu rīcība pierāda, kādēļ tās atrodas «melnajā sarakstā» (568)

Pagājušajā nedēļā tika paziņots, ka festivāls «Jaunais vilnis» turpmāk nenotiks Latvijā, bet gan citur. Ir dzirdēti daudz un dažādi pieņēmumi, kādēļ pieņemts šāds lēmums. Ārlietu ministrs saka, ka pagaidām oficiālas informācijas par šī konkursa rīkošanu citur nav. Rinkēvičs uzsver, ka lēmumi, kur rīkot konkursu, ir pašu tā rīkotāju ziņā. Komentējot iespēju, ka šo lēmumu varētu ietekmēt Latvijas «melnais saraksts», Rinkēvičs norāda, ka «katrā gadījumā mēs zinām tos iemeslus, kādi bija par pamatu atsevišķu Krievijas dziedātāju iekļaušanai melnajā sarakstā».

Runājot par «melno sarakstu» un tajā iekļautajām estrādes zvaigznēm, Rinkēvičs saka, ka šis lēmums pieņemts «ņemot vērā atsevišķu personu izteikumus un rīcību saistībā ar notikumiem Ukrainā, Krimas aneksiju, līdz ar to apstākļi, dēļ kā tika pieņemts lēmums, nav mainījušies.»

Ministrs norāda, ka pašlaik šo lēmumu pārskatīšana nav aktuāla, taču saskaņā ar imigrācijas likumu, pēc kāda laika šie lēmumi varētu tikt pārskatīti.

«Ārlietu ministrs neatļauj vai neaizliedz pasākumus, ministrs rīkojas atbilstoši tai situācijai, kas notiek starptautiskā plānā. Nedomāju, ka šobrīd būtu mainījusies atsevišķu cilvēku rīcība. Piemēram, pavisam nesen Donbasā bija skaidri redzamas un skaidri vērstas aktivitātes tajā virzienā [Josifa Kobzona viesošanās Doņeckā, atbalsts kaujiniekiem, - red.], par ko es vasarā arī runāju, pieņemot šos lēmumus,» skaidro Rinkēvičs.

Uz jautājumu, vai Latvijas «melnajā sarakstā» varētu tikt iekļauta kāda Krievijā pazīstama persona, ministrs uzsver, ka pašlaik šāda iespēja netiek izskatīta. «Mans pašmērķis nav papildināt «melno sarakstu». Arī pēdējais lēmums ar aktieri Mihailu Porečenkovu, kurš šaudījās Doņeckas lidostā nebija gluži tas, kas man bija padomā iepriekš,» stāsta Rinkēvičs.

Ministrs uzsver, ka gan Iekšlietu, gan Ārlietu ministrija analizē situāciju un pieņem lēmumus atbilstoši savai kompetencei.

«Protams, netiek izslēgta iespēja, ka situācija var attīstīties tā, ka var atgriezties pie šī jautājuma, bet pašlaik tas nav dienaskārtībā,» saka Rinkēvičs.

Zināms, ka nedaudz mazāk kā pēc mēneša sāksies Latvijas prezidentūra ES Padomē. Ministrs stāsta, ka Latvijai ir nospraustas trīs galvenās prioritātes, pie kurām tiks strādāts Latvijas prezidentūras laikā.

«Pirmā - ES ekonomiskā izaugsme. Tas varētu būt viens no lielākajiem projektiem, kas tiks risināts mūsu prezidentūras laikā, tātad Eiropas Komisijas (EK) prezidentu piedāvātās investīciju paketes 315 miljardu eiro apmērā, lai stimulētu ES un dalībvalstu izaugsmi. Šeit gan vēl EK spriež, kā šis fonds veidosies, un kas būs šie investīciju projekti,» saka ministrs.

Pasākumi, kas varētu stimulēt Eiropas ekonomisko izaugsmi, ir enerģētiskās savienības izveide ES ietvaros, kā arī vienotā tirgus stiprināšana. Šo pasākumu īstenošana varētu arī radīt jaunas darba vietas.

«Nākamais - mēs būsim pirmā prezidējošā valsts, kura strādās pie digitālā tirgus potenciāla izmantošanas. Šeit mēs runājam par to, ka ir jānojauc barjeras starp dalībvalstīm, jo normāls bizness, normāla komunikācija administratīvajā pārvaldē, piemēram, starp Latviju un Itāliju nav iespējama, jo mums ir dažādas likumdošanas, daudz un dažādas prasības. Tādēļ būtu vēlams veicināt šādas likumdošanas harmonizāciju ES ietvaros,» skaidro Rinkēvičs.

Tāpat ļoti svarīgi ir datu aizsardzības jautājumi, un jautājumi, kas skar kiberdrošību.

«Šajā jomā Latvija un parējās Baltijas valstis ir ļoti attīstītā līmenī, un daudzos jautājumos mēs varētu likt šos jautājumus priekšā. Nemānīsim sevi - ES starp brīdi, kad process sākās, un kad tas noslēdzās, paiet vairāk nekā pāris mēneši, pat gadi. Bet, ja šie jautājumi ir aktualizēti, tad tie turpina savu gaitu, un tas varēs nākt par labu mūsu informācijas tehnoloģiju nozarei,» saka ministrs.

Trešā Latvijas prioritāte, pie kuras tiks strādāts prezidentūras laikā, ir ES globālās un reģionālās lomas stiprināšana. «Gan Austrumu partnerība, tātad sadarbības veicināšana ar šīm sešām partnerības valstīm, kas ir Armēnija, Azerbaidžāna, Gruzija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija, gan sadarbība ar Centrālāziju, it īpaši trijās jomās - drošība, ekonomika un sadarbība izglītības jomā,» skaidro Rinkēvičs.

Rinkēvičs norāda, ka ir cerības, ka mūsu prezidentūras laikā izdosies pavirzīt ES un ASV brīvās tirdzniecības līguma izstrādi. Ja mums izdotos šo līgumu noslēgt 2015.gada beigās vai 2016.gada sākumā, tad tas potenciāls, ko dotu brīvās tirdzniecības zona, tad tā būtu pasaulē stiprākā ekonomiskā zona, kas būtu labs stimuls ekonomiskajai attīstībai gan ES, gan arī Latvijai. Protams, tas būtu arī jauns solis ģeopolitiskā, ģeostratēģiskā virzienā.

Tuvojoties prezidentūrai, nevar izslēgt dažādus ārējos riskus, piemēram, kiberdrošības jomā. Ņemot vērā Lietuvas pieredzi, ir risks, ka arī pret Latviju varētu būt vērsta pastiprināta ārvalstu interese.

Ministrs saka, ka «mēs rēķināmies ar daudz un dažādiem riskiem, ieskaitot šos. Speciālisti ir daudz strādājuši pie šiem jautājumiem, nevar izslēgt nevienu risku, bet kolēģi ir darījuši visu, lai maksimāli sagatavotos dažādu risku neitralizēšanai».

Runājot, vai tieši mēnesi pirms prezidentūras sākšanās Latvija ir pilnībā gatavai tai, ministrs uzsver, ka reāls darbs jau ir sācies, tiesa, būtiski ir saprast, ka prezidentūra sāksies interesantā laikā.

«Neapšaubāmi, ka jārēķinās ar to, ka prezidentūra sāksies interesantā laikā, jo no vienas puses mums ir jauna Eiropas Komisija, kas būs strādājusi divus mēnešus, un mums pašiem ir relatīvi jauns Ministru kabinets. Tas būs interesants un izaicinājumiem bagāts laiks gan kolēģiem Briselē, gan kolēģiem Rīgā,» saka Rinkēvičs.

«Praktiski var teikt, ka mēs jau esam sākuši darboties prezidentūras režīmā pat mēnesi pirms formālā sākuma. Itālijas kolēģi decembrī nodos visas lietas Latvijas kolēģiem. Protams, ka svarīga ir sadarbība ar Eiropas Parlamentu, Rīgā būs arī Parlamenta politisko grupu vadītājs Šulcs, un praktiski mēs esam tajā dinamikā, kad vairs nav laika runāt par to, vai esam gatavi vai negatavi - reāls darbs jau ir sācies,» uzsver Rinkēvičs.

Runājot par partnerattiecību regulējumu, un par to, kā ministrs par to cīnīsies, Rinkēvičs stāsta, ka viņš ar kolēģiem jau ir apspriedies, un tiek gatavoti priekšlikumi, ko apspriest plašāk. Ministrs uzsver, ka šis jautājums nav atrisināms īsā laikā.

«Pie šī jautājuma būs jāstrādā pakāpeniski, skaidrojot problemātiku, kā arī skatoties, kāds būs politiskais atbalsts. Tas ir jautājums par ilgstošāku darbu. Esmu teicis, tās ir daudzas situācijas ikdienas dzīvē, kuras šis regulējums skar. Daudzi, kamēr ar to nav saskārušies, domā, ka viss ir kārtībā. Bet, kad ar to saskaras, tad tā gluži nav. Taču pašlaik es labi apzinos, ka atbalsts sabiedrībā un politiskajās aprindās nav, tāpēc jākoncentrējas uz skaidrojošu informāciju. Ceru, ka ar laiku šī sapratne izveidosies,» saka Rinkēvičs.

Intervijas otru daļu lasi tuvākajās dienās!