Netālredzīga migrācijas politika un nesavienojamu civilizāciju sadursme (177)

Parīzē notikušais terorakts satīriskā laikraksta «Charlie Hebdo» redakcijai ir vērtējams kā sekas netālredzīgai migrācijas politikai. Piemēram, vairāki politiķi paziņojuši, ka imigrācija un terorisms ir divas dažādas lietas, kas būtu jānošķir viena no otras, taču tā tas nav.

«Tas, kas patiesībā notiek, tā ir visu kritizētā civilizāciju sadursme. Runa ir par divām civilizācijām, ja lieto Toinbija un Hantingtona terminoloģiju, proti, par Eiropas kristīgo civilizāciju un islāma civilizāciju. Un šīs divas civilizācijas nav savienojamas,» stāsta Taivāns.

Profesors saka, ka Francijas situāciju grūtāku padara fakts, ka starp Rietumu kristīgo kultūru un islāma civilizāciju ir ļoti augsta barjera. Savukārt otrā problēma, ar ko jāsaskaras Francijai, ir lielais skaits imigrantu, kas nācis no bijušajām Francijas kolonijām aiz Vidusjūras - pavisam 12% Francijas iedzīvotāji ir imigranti.

«Atgriežoties vēsturē, protams, ir jārunā par to, ka iepriekšējās desmitgadēs ir diskutēts par multikulturālismu. Iepriekš tika pieņemts, ka ir globālā pasaule, un ir globālās cilvēku vērtības, kuras apvieno visu pasauli; tai ir pakārtotas dažādas kultūras, kuras izpaužas kā iestarpinājumi. Piemēram, Indijas kultūras elementus varam atrast Eiropā, Ķīnas kultūras elementus Amerikā un tā tālāk, un šādā veidā pasaule var eksistēt. Taču tā nav, un civilizāciju anklāvi otras civilizācijas teritorijā nevar ilgi pastāvēt. Šīs kultūras savstarpēji viena otru ar kaut ko papildina, taču, acīmredzams, ka tās koeksistēt zem viena jumta nevar un nav spējīgas,» uzskata Taivāns.

Runājot par iespējamiem uzbrukumiem citiem medijiem, kuri aizstāvējuši «Charlie Hebdo», Taivāns norāda, ka izdevumu redakcijām ir jābūt pašcenzūrai. «Ja mūsdienu Eiropas sabiedrība ir deklarējusi cilvēka uzskatu brīvību un cieņu pret otra cilvēka uzskatiem, ticējumiem, aizspriedumiem, tas nozīmē, ka ir jābūt korektiem pret otra cilvēka augstākajām vērtībām. Ja tas ir musulmanis, un mēs esam apņēmušies cienīt viņa islāmisko identitāti, tad viņa galveno svētumu - pravieša Muhameda figūru nevajag aizskarošā veidā demonstrēt. Karikatūras jau ir saistītas ar ņirgāšanos, izsmiešanu. To var saukt par mākslu, par runas brīvību, līdz tai vietai, kur tiek aizskarts otrs cilvēks. Un šajā gadījumā tika aizskarta otra cilvēka cieņa, un tas ir nepiedodami un nepieļaujami,» saka profesors.

Ikvienu Eiropas Savienības (ES) valsti apdraud islāmticīgie imigranti. Tas ir redzams arī demogrāfiskajos rādītājos, it īpaši Francijā un Lielbritānijā. «Nesen presē bija ziņa, ka Francijā populārākais vārds, kāds likts jaundzimušajiem, ir Muhameds. Tāda pati ziņa pirms dažiem mēnešiem pienāca arī no Lielbritānijas. Tas nozīmē tikai vienu, ka demogrāfisko pieaugumu dod musulmaņi, un tie ir iebraucēji. Šī proporcija ir labvēlīga ieceļotājiem, un nav labvēlīga eiropiešiem. Var jau būt, ka imigrantu dzimstība kritīsies ar laiku, bet tas nenozīmē, ka imigrācijas process apstāsies,» skaidro Taivāns.

Viņš saka, ka Tuvajos austrumos dzīvo aptuveni 400 miljoni cilvēku, kuriem nav dzīves resursu. Viņiem nav citas izejas, kā doties uz Eiropu, jo Āfrikā viņus gaidītu sliktāki apstākļi, savukārt bagātākajās arābu zemēs viņiem neizdotos iegūt konkrētās valsts pilsonību. «Palestīnas bēgļi tā arī mokās pa bēgļu nometnēm, dodas uz Eiropu, ASV, Austrāliju, Kanādu, Jaunzēlandi un tur arī dzīvo, un tur ir dabūjuši pilsonību. Vienīgais ceļš, kas ir vaļā - tā ir Eiropa un kristīgās zemes, kuras ar to ir arī apdraudētas gan no kultūras, gan no etniskā, gan no demogrāfiskā viedokļa,» saka Taivāns.

Terorakts Parīzē ir uzskatāms par islāmistu protesta formu, taču ir jāņem vērā kāda cita, svarīga nianse. Rietumu kultūrā daudzām lietām ir nepareizie nosaukumi. «Šīs demonstrācijas ir nosauktas par demonstrācijām «pret terorismu». Patiesībā tās bija pret imigrāciju, pret musulmaņu piekto kolonnu Francijā. Tāpēc tur arī bija politiķi, jo viņi saprata, ka tas ir tautas noskaņojums,» uzsver Taivāns.

Francijas musulmaņiem ir problēmas ar likumu ievērošanu. Tas skaidrojams ar to, ka Rietumos un islāmā ir citādāka izpratne par likuma spēku un izpildi. «Mums valda priekšstats par to, ka lūk, likums stāv pāri visiem. Pāri valdīšanām, pāri prezidentam, pāri karalim, pāri visam, un cilvēki likumu izpilda. Islāma kultūrā likums ir piederīgs dievam, un dievs dod likumu. Bet kas dievu pārstāv? Likumīgs valdnieks, un viņš ir tas, kurš īsteno, skaidro un pielieto likumu. Tādēļ pastāv tāds teiciens, ka likums pieder valdniekam.

«Senākajā beduīnu tradīcijā likumu definē un pielieto šeihs - cilts vadītājs saskaņā ar paražu likumiem, vai, pēc islāma parādīšanās – pēc Šariāta – korāniskajiem likumiem» skaidro profesors.

Pirms diviem gadiem Taivāns intervijā medijiem izteicās, ka kristietība nav dzīvotspējīga, un Eiropā to agri vai vēlu nomainīs islāms. Taivāns saka, ka pašlaik ir vērojama tendence, ka uz baznīcām iet arvien mazāk cilvēku - visā Eiropā vidējais rādītājs ir 6% iedzīvotāju, kuri apmeklē baznīcas, savukārt atsevišķās vietās, arī Latvijā, šis rādītājs ir nulle. Rietumu kultūras konstanta īpašība ir uzspiest savas vērtības. Viduslaikiem beidzoties tā bija kristietība, bet nekas šai uzvedībā nav mainījies. Šodien mēs bāžamies virsū ar savām jaunajām vērtībām.

«Tās vērtības, ko mēs tagad cenšamies iedēstīt, ir mūsu īstā reliģija, kura ārēji izklausās ļoti labi - cilvēktiesības, minoritāšu tiesības, vārda brīvība, bet tās ir neverificējamas vērtības. Piemēram tās pašas cilvēka tiesības - ar ko tās ir labākas par ģimenes tiesībām, kuras proponē musulmaņi? Ar ko?. Un ar tām brīvībām var aiziet līdz pilnīgam neprātam. Mēs ar milzīgu nekaunību mācāmies citām civilizācijām virsū, pretējā gadījumā ieviešam visādus embargo.

Ar kristietību ir tā: statistika uzrāda Eiropai kādus 6 procentus aktīvo kristiešu. Viņu reliģiskā uzvedība arī izraisa daudzus jautājumus. Vai šāda kopaina ļauj mums runāt par kristīgo civilizāciju? Taču nē,» uzskata Taivāns.

Pagājušajā gadā satraukumu radīja «Islāma valsts» kaujinieki, kuri īpaši izrēķinājās ar vairākiem cilvēkiem kameru priekšā, nocērtot viņiem galvas. Profesors uzskata, ka šāda rīcība tiek veikta varas iegūšanas vārdā, kas notiek reliģijas aizsegā.

«Te viss ir ļoti labi izsvērts. Protams, ka šāda veida publicitāte momentā piesaista uzmanību, un tas ir ļoti labs paņēmiens. Momentāla publicitāte, momentāla popularitāte. Cilvēki, kuriem ir izteikti slēpta varmācības tieksme, būs sajūsmā par ko tādu. Un to visu piesegt ar reliģijas lozungiem ir ļoti viegli. Islama agrīnā vēsture ir pilna ar karagājieniem un nāves spriedumiem. Tādēļ atsaukties uz islāma reliģiju nav problēmu. Kaut gan būtu jānodala praktiskais mūsdienu islāms, kas ir miermīlīga reliģija vairumam musulmaņu no kareivīgā islāma, kas cērt nost galvas telekameras priekšā.

Runājot par Latvijas situāciju, Taivāns saka, ka pagaidām nav jāuztraucas par «Islāma valsts» draudiem. Tas skaidrojams ar to, ka nevienā Latvijas pilsētā nav izteiktu imigrantu rajonu, kā tas ir Parīzē, Berlīnē un Londonā.

«Tur ir vajadzīga zināma vide, kādas islāmistiem Latvijā vēl nav. Jāsaka, ka Latvijas islāma pieņēmušo vidū ir cilvēki ar ekstrēmiem uzskatiem, taču, tā kā vides nav, viņi nevar izvērsties» noslēdz Taivāns.