Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)
/nginx/o/2018/07/21/11016019t1hf7d1.jpg)
Kāda juriste Satversmes tiesā apstrīdējusi likuma prasības par Latvijas karoga pacelšanu. Viņa uzskata, ka likumā noteiktais pienākums obligāti izkārt karogu svētku un atceres dienās «pārkāpj garantētās tiesības uz vārda brīvību», ceturtdien raksta laikraksts «Latvijas avīze».
Juriste un Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes docente Solvita Olsena vērsusies Satversmes tiesā, pieprasot Latvijas Valsts karoga likuma attiecīgo normu atzīšanu par antikonstitucionālām.
Olsena 2013.gada 14.jūnijā rīkojusi radiem un draugiem viesības savā privātmājā Pārdaugavā, tādēļ nav izkārusi Latvijas karogu ar sēru lentīti. Pašvaldības policija fiksējusi šo pārkāpumu, un viņai par to noteikts administratīvais sods - brīdinājums. Juriste pārsūdzējusi lēmumu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesā, un pēc tam arī Rīgas apgabaltiesā, bet tās abas sodu atstājušas spēkā. Vēlāk juriste vērsusies arī Satversmes tiesā, apstrīdot Karoga likuma prasības pēc būtības.
«Šajā dienā svinēju ģimenes svētkus un uzņēmu ciemiņus no vairākām Eiropas valstīm. Sēru karogs pie manas mājas to traucētu darīt, jo tas uzliek pienākumu sērot. Tas nav iespējams, vienlaicīgi priecājoties par tikšanos ar draugiem un radiem. Svētku svinēšana ar sēru simbolu lietošanu būtu liekulīga, tādēļ izvēlējos sēras nepaust un karogu nelietot. Par to arī saņēmu sodu,» stāsta juriste.
Sieviete gatava tiesāties nevis sev piešķirtā soda, bet gan principa pēc, jo, viņasprāt, obligāta karoga lietošana ir autoritārām un totalitārām valstīm raksturīgs piespiedu līdzeklis.
«Demokrātiskās valstīs tiek respektēta vārda brīvība, kas sevī ietver ne tikai runas brīvību, bet arī tiesības citādi paust savu viedokli, kā arī atturēties no viedokļa paušanas. Es lietoju karogu tikai tad, kad man ir vēlme paust savus uzskatus par valsts notikumiem,» saka Olsena.
Viņa uzskata, ka valsts uzliktais pienākums pie savas dzīvesvietas novietot sēru karogu ierobežo brīvību savā privātajā dzīves daļā un piespiež sērot ar likumu noteiktās dienās un laikos.
«Es cienu šos upurus, un man ir žēl, ka viņiem bijis jācieš. Šos notikumus nedrīkst aizmirst, taču jāskatās uz priekšu un nevajadzētu ļaut, ka traģiskie pagātnes notikumi traucē mums dzīvot šodien,» «Latvijas avīzei» saka juriste.
Ja Satversmes tiesa nesaskatīs konstitūcijas pārkāpumus likumā, juriste gatava savu taisnību aizstāvēt arī Eiropas Cilvēktiesību tiesā.