Drošības policija (DP) nesaskata krimināli sodāmas pazīmes Latvijas Islāma kultūras centra vadītāja Imrāna Oļega Petrova izteikumos par pirkstu salaušanu teroraktā Parīzē cietušajai «Charlie Hebdo» redakcijai.
DP izteikumos par pirkstu salaušanu «Charlie Hebdo» redakcijai kriminālas pazīmes nesaskata (35)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
DP aģentūrai LETA skaidroja, ka, līdzīgi kā citviet Eiropā, arī Latvijā Parīzē notikušie terora akti izraisīja plašu rezonansi, taču publiski paustajos viedokļos DP līdz šim nav konstatējusi tiešu atbalstu islāmistu teroristu aktivitātēm vai aicinājumu vērsties pret kādu no reliģiskām vai etniskām grupām. 19.janvārī DP izsauca uz paskaidrojumu sniegšanu Petrovu saistībā ar viņa neviennozīmīgi vērtējamiem publiskajiem izteikumiem pēc Parīzes terora aktiem.
DP arī informēja, ka 22.janvārī tā sasauca Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes sēdi, lai analizētu šomēnes Parīzē notikušos terora aktus un šo traģisko notikumu ietekmi uz Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē darba kārtības jautājumiem pretterorisma jomā.
Sēdes gaitā DP atkārtoti uzsvēra, ka terorisma draudu situācija Eiropā kļūst arvien komplicētāka un galvenais terorisma riska faktors joprojām ir Eiropas islāmistu ceļošana uz Sīriju un Irāku. Parīzes terora aktu analīze liecina, ka Eiropā turpina veidoties nelielas islāmistu teroristu grupas, kas spēj īstenot dažāda mēroga un sarežģītības pakāpes uzbrukumus pret atšķirīgiem objektiem. Pašreizējā situācijā nevar izslēgt jaunu islāmistu teroristu uzbrukumu iespējamību Eiropā un tālāku terora aktu organizēšanas prasmju pieaugumu islāmistu teroristu vidū.
Vienlaikus šie uzbrukumi norāda uz islāmistu teroristu pieaugošo interesi par uzbrukumu organizēšanu ar šaujamieročiem un apliecina arī viņu spējas iegūt pieeju šādiem ieročiem. Pēdējo gadu laikā notikušie uzbrukumi Lielbritānijā un Francijā, kā arī šomēnes Beļģijā novērsti terora akti arī parāda, ka šobrīd viens no prioritārajiem islāmistu teroristu uzbrukumu mērķiem ir tiesību aizsardzības institūciju un bruņoto spēku amatpersonas. Tāpat joprojām starp prioritārajiem uzbrukumu mērķiem ir arī personas un objekti, kuri islāmistu teroristu ideoloģijā tiek saistīti ar dažādiem reliģijas zaimošanas gadījumiem.
Pretterorisma centra ekspertu konsultatīvās padomes sēdes noslēgumā tika secināts, ka, neraugoties uz relatīvi zemo terorisma draudu līmeni Latvijā, DP Pretterorisma centram sadarbībā ar citām pretterorisma pasākumos iesaistītajām institūcijām jāturpina mērķtiecīgi attīstīt nacionālo pretterorisma sistēmu.
Jau ziņots, ka Petrovs janvāra sākumā dažādiem plašsaziņas līdzekļiem pauda savus komentārus pēc terora aktiem Parīzē. Viņš, piemēram, pieļāva, ka terora akti Parīzē bijuši konspirācija, un, viņaprāt, tāds pats iepriekš iestudēts teātris bijis arī terora akts Bostonā.
Savukārt Latvijas Televīzijai viņš paudis uzskatu, ka «Charlie Hebdo» redakcija bija pelnījusi sodu, bet daudz mazāku. «Ja viņiem būtu nodarīts kaut kāds kaitējums, nezinu - salauzti pirksti. Varbūt ar to būtu pietiekami,» teica Petrovs.
Vaicāts, vai fizisks sods būtu labākais, viņš šādu iespēju pieļauj. «Dažreiz soda būtība ir nevis tāpēc, lai sodītu konkrētu cilvēku, bet arī lai apturētu citus cilvēkus no kaut kā līdzīga izdarīšanas. Piemēram, islāmā par atklātu zagšanu, ja cilvēks zog nevis tāpēc, ka viņam nav ko ēst, bet tāpēc, ka viņš negrib strādāt, viņam nocērt plaukstu. No pirmā acu skatiena tas ir ļoti vardarbīgi. Bet, ja mēs paskatāmies, kādu efektu tas dod - islāma valstīs, kur pielieto tādu sodu, visi pārējie zagļi pilsētā momentā pārstāj zagt. Un noziedzības līmenis krītas par 90 līdz 99%,» norādīja centra vadītājs.