/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
/nginx/o/2018/07/21/11019490t1h95b6.jpg)
Pērnvasar ukraiņu karavīri Austrumukrainā tika apšaudīti no Krievijas teritorijas un to, visticamāk, darīja krievu armijas vienības, secinājuši grupas «Bellingcat» žurnālisti.
Pētījums: Krievija vasarā apšaudīja Ukrainas karavīrus no savas teritorijas (109)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Žurnālisti pie šādiem secinājumiem nonākuši, balstoties uz satelīta attēliem, sociālo mediju informāciju un digitālajām izpētes tehnikām.
Maskava joprojām spītīgi noliedz, ka tā iesūtītu Ukrainā savus karavīrus un ieročus, kaut gan tam gūti daudzi pierādījumi un Rietumos par to neviens vairs nešaubās.
«Bellingcat» žurnālisti analizēja satelīta attēlus no trim kaujas laukiem, kur Ukrainas armija pagājušā gada vasarā piedzīvoja sevišķi spēcīgus uzbrukumus, un izsekoja šāviņu trajektoriju līdz to potenciālajiem izejas punktiem. Tur satelītu attēlos savukārt tika fiksētas pēdas, kas atbilst Krievijas raķešu palaidējiem.
Visi identificētie izejas punkti - ar vienu izņēmumu - atradās Krievijas teritorijā. Vēl vairāk, pēdas uz un no šīm vietām veda dziļāk Krievijā, secinājuši žurnālisti, norādot, ka tas ir vēl viens pierādījums, ka šāvuši Krievijas armijas spēki, nevis Ukrainas austrumos esošie teoristi, kas ieklīduši Krievijas teritorijā.
Satelīta attēlos, kas uzņemti tieši pirms uzbrukumiem, šajās vietās nekādas riepu pēdas nav redzamas.
Neatkarīgs militārais kriminālistikas eksperts atzina, ka šāviņa radīto krāteru analīzes precizitāte, izmantojot satelītu uzņēmumus, lai noteiktu apšaudes virzienu, nav zinātniski pierādīta, taču vienlaikus norādīja, ka attēli, kuros redzamas apšaudes pozīcijas Krievijas pusē, ir pārliecinoši un liek uzdot jautājumus.
«Bellingcat» žurnālistu aplūkotie incidenti notika 2014.gada vasarā intensīvu kauju laikā, kad Ukrainas armija sāka gūt virsroku pār prokremliskajiem kaujiniekiem, kurus Krievija sāka arvien atklātāk atbalstīt, lai viņi nezaudētu.