Pagājušās nedēļas sākumā plašu rezonansi sabiedrībā un diplomātiskajās aprindās izraisīja Latvijas Eiropas Parlamenta deputātes Sandras Kalnietes (V) neielaišana Krievijā, kas liedza viņai apmeklēt nogalinātā Krievijas opozicionāra Borisa Ņemcova bēres, neskatoties uz to, ka diplomātisko pasu turētājiem starp ES un Krieviju ir bezvīzu režīms.
Kā intervijā portālam «Apollo» pastāstīja Kalniete, šādi pārpratumi nerastos, ja Krievija, līdzīgi kā Eiropas Savienība (ES) un ASV publicētu savus sankciju sarakstos iekļauto amatpersonu vārdus, vai vismaz informētu attiecīgās valstis un personas, kuras šajos sarakstos ir iekļautas.
«Manā gadījumā liegums iebraukt Krievijā ir saistīts ar manu skaidro un stingro nostāju attiecībā pret Krimas aneksiju, izteikumiem par Krievijas agresiju Austrumukrainā,» savu neielaišanu Krievijā skaidro Kalniete norādot, ka Krievija nav normāla valsts, jo tā rupji pārkāpj starptautisko tiesību normas.
Jau nākamajā dienā pēc notikušā Krievijas vēstniecība nāca klajā ar paziņojumu norādot, ka «Kalnietes rīcība ir provokatīva». Eiroparlamenta deputāte šo paziņojumu skaidro un salīdzina ar Krievijas paziņojumiem saistībā ar Krievijas pozīciju prokrievisko separātistu jautājumā. Lai arī ir neviens vien pierādījums, ka Krievija apgādā tos ar ieročiem un ir nosūtījusi uz Donbasu savu karavīrus, tomēr Maskava turpina noliegt acīmredzamo.
«Šis paziņojums gan ir tāda kā vāja atblāzma, kas notiek vispār. Atceroties Malaizijas lidmašīnu, uzreiz sekoja tieši paziņojumi, ka lidmašīnu ir notriecis Ukrainas karaspēks. Pavisam nesen Nīderlandes izmeklētāji pēc mēnešiem ilgām rūpīgām pārbaudēm secināja, ka lidmašīnu notrieca no Krievijas raķešu sistēma «Buk»,» saka Kalniete.
Pagājušās otrdienas vakarā un trešdienas rītā Kalniete par piedzīvoto dalījās savā sociālajā tīkla «Twitter». Uz 15 stundām viņai tika atņemta diplomātiskā pase. «Robežsargiem bija dots uzdevums, kas viņiem bija jāpilda. Viņi bija ar pietiekami pieticīgām dienesta pakāpēm, un viņiem es neko nevaru pārmest. Viņi saņēma rīkojumu, kuru arī pildīja,» stāsta Kalniete.
Viņa atminas un pauž sašutumu par to, ka Krievija klaji pārkāpj diplomātiskos noteikumus, jo diplomātiskās pases atņemšana ir pretrunā ar visām starptautiski pieņemtajām normām.
«Arī Krievija ir šo diplomātisko normu un saistību dalībvalsts, taču tā neievēro šos noteikumus. Viņi, protams, varēja man liegt iebraukt Krievijā, jo tās ir Krievijas suverēnās tiesības, bet kā galveno iemeslu nosaukt “kodeksa 27.1. pantu” (“ persona apdraud valsts aizsardzības spējas, drošību, sabiedrisko kārtību vai veselību”) ir vismaz dīvaini,» norāda Kalniete.
Deputāte saka, ka diplomātiskā pase bija vienīgais viņas personu apliecinošais dokuments, un, uz 15 stundām paliekot bez tā, viņa bija ļoti neaizsargāta: «Gadījumā, ja būtu kāda provokācija vai elementāra drošības pārbaude, man nebija dokumentu. Ņemot vērā, ka lidostās visā pasaulē mainās drošības režīmi, tas bija zināms risks. Tādas lietas notiek arī Rietumeiropas lidostās, kur drošības dienesta darbinieks var pienākt klāt un pajautāt personu apliecinošos dokumentus. Diplomātiskā pase bija mans vienīgais dokuments, un domāju, ka tas visu laiku būs pie manis.»
Saprotot, ka otrdienas vakarā Šeremetjevas lidostu un Maskavu pamest neizdosies, Kalniete vēlējās apmesties tā saucamajā «Snoudena kapsulu viesnīcā», taču tur vietu nebija. Sākumā deputāte zināmu laiku pavadījusi uzgaidāmajā telpā un drīzumā atkal devusies uz viesnīcu, lai noskaidrotu, vai tur nav atbrīvojusies kāda vieta.
«Izrādījās, ka viesnīcā mani ir meklējuši robežsargi. Es dzirdēju, kā savā starpā runā viesnīcas darbinieki, kuri domāja, ka es krievu valodu nesaprotu. Un viņi teica, ka te ir tā «латышская девушка»*, bet patiesībā es taču esmu “латышская бабушка”**!» ironiski atminas politiķe.
Kalniete stāsta, ka robežsargi bija viņu šajā viesnīcā meklējuši, jo bija vajadzīgs deputātes paraksts uz kādiem dokumentiem, tāpēc ap pusnakti Kalnietei izdevās tikt viesnīcā, bet robežsargiem – saņemt viņas parakstu.
Runājot par Borisa Ņemcova slepkavību, Kalniete norāda, ka tas varētu būt iebiedēšanas signāls opozīcijai, lai tā bailēs no atriebības pārstātu atklāti kritizēt Putina režīmu. Šī slepkavība ir notikusi ļoti atklātā un simboliskā vietā.
«Ņemcova slepkavība notika vienā no it kā visdrošākajām vietām, kur ir ļoti daudz novērošanas kameru. To var uzskatīt par tādu kā Krievijas siloviku*** «vēstījumu» Rietumvalstīm, ka viņi darīs tā, kā uzskatīs par pareizu, un nekas nespēs to apturēt,» skaidro politiķe.
Kalniete slavē cilvēkus, kuri ieradās uz opozicionāra bērēm, jo tas šajā gadījumā ir ļoti svarīgi: «Man ir ļoti žēl, ka man nebija iespēja būt klāt šajās bērēs kopā ar Krievijas labākajiem cilvēkiem, jo tie cilvēki, kuri uzdrošinājās uz šīm bērēm aiziet, viņi jau ir «atzīmējušies» drošības dienestu redzeslokā - bēres tika filmētas, fotografētas, un noteikti, ka viss iegūtais materiāls tiks analizēts,» saka deputāte.
Par savām personīgajām sajūtām politiķe stāsta, ka aizturēšanas laikā un Šeremetjevas lidostā pavadītajā laikā viņa apzinājusies, kur patiesībā ir nonākusi, tanī pašā laikā politiķe bijusi pārliecināta, ka Latvijas konsulāts nepametīs viņu likteņa varā.
«Es apzinājos, ka esmu Latvijas un ES pilsone, ka man ir savas tiesības. Pieredzētais, netiekot uz Ņemcova bērēm, man lika saprast, ka cilvēki Krievijā dzīvo briesmu pilnā ikdienā. Putina politikas dēļ viņi dienu dienā sastopas ar dažādām grūtībām,» saka Kalniete.
Ir jāsaprot, ka Krievijā pašlaik valda pamatīgi uzkurināta naida histērija un lielas cilvēku masas ir tā satracinātas, ka ar naidu attiecas pret tiem cilvēkiem, kuri domā citādi, nekā vēsta oficiālā propaganda. «Tas viss man atgādina notiekošo, kas bija vērojams nacistiskajā Vācijā. Var jau teikt, ka katra diktatūrā ir viena cilvēka atbildība. Bet tā nav tikai un vienīgi Hitlera atbildība, Staļina atbildība vai Putina atbildība. Katra diktatūra nevar pastāvēt, tikai «stāvot gaisā». Diktatūras veidošanā un uzturēšanā tiek iesaistīti tūkstošiem cilvēku un tiek pastrādāti noziegumi, kuri pēc tam tiek attaisnoti. Tā nav tikai viena cilvēka atbildība, jo katrs cilvēks pats izdara savu izvēli,» uzsver deputāte.
Krievijas attīstības tendences Putina vadībā, tās piekoptā politika pierāda, ka pamazām Krievija «atgriežas Padomju laikos», kur ir kāds mītisks ienaidnieka tēls, kā arī redzamas dažādu represiju un terora pazīmes. Taču šajā gadījumā būtiskākais ir histērija.
«Krievijā šī histērija vistiešākajā veidā ir radīta politiski. Putins šo histēriju vada, izmantojot 21.gadsimta komunikācijas instrumentus. Ja, piemēram, Staļina rīcībā būtu bijuši tie paši instrumenti, kādi ir Putina rokās, tad ir bail pat iedomāties, kas būtu noticis,» domā politiķe.
Pašlaik redzamais Krievijā liek domāt, ka tur ir vērojama paranoja, jo elite tik ļoti baidās zaudēt varu, ka ir gatava pielietot ļoti nežēlīgus un brutālus līdzekļus.
«Kā jau katrā diktatūrā, ir vērojamas bailes par varas noturēšanu, un tiek darīts viss, lai šo varu saglābtu. Tāpēc tiek izdoti arī dažādi likumi, kas ļautu nostiprināt varu. Piemēram, Portugālē reiz pie varas nāca Salazars, kurš sākumā bija ļoti populārs un mīlēts politiķis. Taču pēc tam, kad Portugāles izaugsme apstājās, Salazaru neviens vairāk necienīja. Tas atspoguļojas Portugālē arī šodien, kur joprojām nav sabiedriski atzīta neviena īsti labējā partija,» skaidro Kalniete.
Gadījumā, ja Minskas vienošanās par pamieru atkal tiks pārkāpta, ES ir gatava paplašināt sankcijas pret Krieviju. Kalniete norāda, ka netic tam, ka Minskas pamiers varētu pilnībā izdoties un būt ilglaicīgs, tādēļ ir jādomā par iespējamo sankciju pastiprināšanu. Lai arī daudzi neizprot, kādēļ sankcijas ir nepieciešamas, tās ir devušas savu iespaidu.
»Sankcijas pret Krievijas ekonomiku jau ir atstājušas savu iespaidu, jo rubļa, kā arī naftas cenu kritums ir atstājis savu iespaidu - starptautiskās kredītiestādes Krievijas ekonomikai piešķīrušas tā saucamo «atkritumu līmeni». Un kas tāds nebija vērojams pat iepriekšējās ekonomiskās krīzes zemākajos punktos,» saka Kalniete.
Par Krievijas plāniem gan vēl neviens nevar pateikt, kādi tie ir, taču eiropiešiem ir jābūt gataviem uz jebkādu notikumu pavērsienu. Obligāti ir jādomā par Eiropas aizsardzības stiprināšanu, jo Eiropā pēc Berlīnes mūra krišanas bija radies iespaids, ka tad sāksies sadarbības un miera laikmets, tāpēc izdevumi par aizsardzību dramatiski kritās.
«Tagad katrā ES dalībvalsts galvaspilsētā tiek aktīvi domāts par to, kā palielināt aizsardzības budžetu. Taču Eiropai nevajadzētu koncentrēties uz Krieviju kā vienīgo draudu, jo ir jāņem vērā arī «Islāma valsts» radītie draudi, jo arī tā ir ideoloģija, kurai ir citas, mums neizprotamas vērtības un uzskati, kas ir pretēji mums pieņemtajiem,» saka politiķe.
Kā vēl viens būtisks aspekts ir hibrīdkarš. NATO līguma 5.pants nosaka, ka “bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij ir uzskatāms par bruņoto uzbrukumu visām dalībvalstīm”. Tas ir skaidri saprotams ar parastajiem ieročiem un bruņotajiem spēkiem veikta uzbrukuma gadījumā, bet ir daudz neskaidrāks, ja notiek uzbrukums ar jauna tipa ieročiem (piemērām, kiberieročiem) vai neidentificētiem spēkiem (“zaļajiem vīriņiem”).
«Hibrīdkarā uzbrukums ir grūtāk identificējams, tādēļ tiek apspriests, kādas ir tās pazīmes, kuras varētu “iedarbināt” NATO piekto pantu. Tāpat tiek strādāts, lai novērstu kiberdraudus un propagandas uzbrukumus,» noslēdz Kalniete.
[* Latviešu meitene – tulkojumā no krievu valodas
** Latviešu vecmāmiņa – tulkojumā no krievu valodas
*** Drošības dienestu un militāro aprindu pārstāvju]
