Kalniete min pašreizējā situācijā piemērotu prezidenta amata kandidātu (118)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Ieva Lūka/LETA

Šopavasar notiks Valsts prezidenta vēlēšanas. Lai arī pašlaik ir vēl ļoti grūti spriest par to iznākumu, diskusijas sabiedrībā ir sākušās. Netipiski Latvijas politiskajiem apstākļiem, Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (V) paziņoja par savu gatavību pretendēt uz šo amatu. Par šodienas apstākļiem ideālu Latvijas prezidentu un piemērotiem kandidātiem intervijā portālam «Apollo» pastāstīja Kalniete.

Andra Bērziņa darbība, it īpaši ārpolitiskajos jautājumos, ir radījusi daudz jautājumu par to, vai viņš varētu tikt pārvēlēts. Pagaidām par to vēl ir grūti spriest, jo pagaidām vēl Bērziņš pats nav paziņojis, vai kandidēs uz prezidenta amatu arī uz otro termiņu.

«Viņam tomēr nevajadzētu šo jautājumu pārāk ilgi atstāt neziņā, tādēļ drīzumā vajadzētu būt zināmam viņa lēmumam par iespējamo kandidēšanu prezidenta vēlēšanās, jo Saeimas deputātiem ir jābūt skaidram lēmumam par to, kādu kandidātu izvēlēties,» saka Kalniete.

Jautāta, kādam vajadzētu būt ideālam Latvijas prezidenta amata kandidātam, Kalniete saka, ka katrā laika posmā ir jābūt citam prezidenta tipam, ar citiem uzstādījumiem, un šobrīd Latvija atrodas ļoti sarežģītā situācijā, jo kaimiņos ir liela valsts, kura piekopj agresīvu politiku, kura atrodas konfrontācijā ar Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalstīm.

«Mums būtu vajadzīgs prezidents, kurš labi orientējās starptautiskajās attiecībās, kurš var būt «valsts diplomāts numur viens», kurš spēj pārstāvēt Latvijas intereses sarunās augstākajā līmenī. Viņam būtu jābūt līderim, kuru ir lepnums redzēt līdzās citu Baltijas un Eiropas valstu līderiem. Pārliecinātai Rietumu vērtību personībai, kurš neizies uz samierināšanos ar agresorvalsti, jo samierināšanās tikai izraisa jaunu agresiju,» saka politiķe.

Viņa norāda, ka Latvijas prezidentam ir jābūt ļoti principiālam, taču arī ļoti svarīgs aspekts ir svešvalodu zināšanas – vismaz viena lielā Eiropas diplomātijas valoda ir jāzina labā līmenī. Un vēl būtiski ir arī iekšpolitiskie uzdevumi – prezidentam būtu jābūt apņēmīgam kritiskos brīžos iesaistīties arī iekšpolitikā, kā to izdarīja Vaira Vīķe-Freiberga, izsludinot referendumu par drošības likuma grozījumiem, kas novērsa iespējamas lielas problēmas Latvijas drošības institūcijās un starptautiskajās attiecībās.

«Prezidentam būtu jābūt aktīvam sabiedrības pašapziņas celšanā, patriotisma nostiprināšanā, kā arī pievērst uzmanību prioritāro jomu attīstībai, piemēram, celt skolotāju darba prestižu,» norāda Kalniete.

Runājot par savas iespējamās kandidatūras izvirzīšanu, Kalniete stāsta, ka viņa ir gatava kandidēt, bet neviena partija viņu nav oficiāli izvirzījusi. Taču šādu, Latvijas politiskajiem apstākļiem netipisku soli Kalniete spērusi, lai aktivizētu diskusijas sabiedrībā.

«To es darīju tāpēc, ka vēlējos, lai sabiedrībā sāktos diskusija par prezidenta amata kandidātiem. Negribētos, lai atkārtojas tas pats, kas Valda Zatlera un Andra Bērziņa ievēlēšanas laikā, kad kandidāti uzradās nez no kurienes, un pēc ievēlēšanas bija pilnīgi neskaidrs, vai viņi spēs veiksmīgi pildīt Valsts prezidenta pienākumus,» skaidro Kalniete.

Eiroparlamenta deputāte ir gandarīta par to, ka sabiedrībā sākusies diskusija un parādās arvien jauni cienījamu cilvēku uzvārdi, kuri varētu pretendēt uz šo augsto amatu.

«Es kā vienu no kandidātiem nosauktu profesori Žanetu Ozoliņu, jo viņa ir ļoti pieredzējusi starptautiskajās attiecībās, un pašreizējā situācijā šāda kandidatūra būtu ļoti piemērota. Par sevi runājot, es zinu, ka 51 deputātu atbalstu kandidātam no vienas partijas atrast būtu ļoti grūti. Bet mans galvenais mērķis ar savu paziņojumu bija veicināt sabiedrībā diskusiju. Ja koalīcijai izdotos vienoties par spēcīgu kandidātu, es būtu ļoti gandarīta,» saka Kalniete.

Plašas diskusijas sabiedrībā ir izraisījis jautājums, kādām ir jābūt prezidenta vēlēšanām. Kalniete uzskata, ka prezidenta vēlēšanām noteikti ir jābūt atklātām tāpēc, ka vēlētājam tas ir vienīgais veids, kā uzzināt, vai viņu ievēlētie deputāti tiešām pilda viņu gribu.

«Citādi atkal var notikt tā, ka deputāti saka vienu, bet balso par ko citu un neviens to nevar pārbaudīt,» skaidro politiķe.

Deputāte pirms aptuveni sešiem gadiem atbalstīja iniciatīvu par tautas vēlētu prezidentu, jo uzskatīja, ka Latvijas sabiedrība ir nobriedusi un ir nepieciešamas izmaiņas Satversmē, lai varētu ievēlēt tautas vēlētu prezidentu. Taču pēdējo gadu notikumu dēļ Kalniete mainījusi savu viedokli.

«Pēdējo gadu laikā notiekošais ir manu pārliecību mainījis, un Latvijai nevajadzētu tautas vēlētu prezidentu, jo Krievijas interese par to būtu bīstami liela. Atliek vien paraudzīties uz Eiropu, un tur var redzēt, ka ar Krievijas ieinteresētību un naudu tika ietekmētas Čehijas prezidenta tiešās vēlēšanas, arī Ukrainas bijušais prezidents Viktors Janukovičs bija Krievijas ieliktenis,» skaidro Kalniete.

Politiķe arī saka, ka Latvijā vairāk nekā 100 nevalstiskās organizācijas pārtiek no Krievijas naudas. Lai arī mums pēc likuma ir aizliegts izmantot ārvalstu finansējumu vēlēšanu kampaņām, domāju, ka tiktu atrasts veids, kā šo naudu iepludināt un izmantot. «Viena cilvēka tēla uzspodrināšana nav tik sarežģīta, kā veselas partijas,» uzsver Kalniete.

Komentāri (118)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu