Valsts prezidents Andris Bērziņš, pārrunājot «Rail Baltica» projekta virzību ar satiksmes ministru Anriju Matīsu (V), aicināja darīt visu iespējamo, lai projekta gaitā tiktu skarts pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumu.
Prezidents: Jādara visu, lai «Rail Baltica» skartu pēc iespējas mazāk iedzīvotāju īpašumu (36)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kā žurnālistiem pastāstīja Matīss, pārrunas ar prezidentu bijušas konstruktīvas. Lai arī to laikā netika pārrunāti konkrēti jautājumi par projekta gaitu, pašlaik valstī tiekot darīts viss iespējamais, lai gada beigās izstrādātu trasi, kas atbilstu iedzīvotāju interesēm un izraisītu pēc iespējas mazāk protestu.
Satiksmes ministrs uzsvēra - ja sākotnējais trases variants skāra ap 4000 dažādu īpašumu, pašreizējais variants paredz skart ap 2000 īpašumu.
Matīss uzsvēra, ka valstij ir jādomā ne tikai par trases skarto īpašumu atsavināšanas kompensācijām zemes īpašniekiem, bet arī trasei piegulošo platību īpašniekiem, kas tiks pakļauti negatīvai ietekmei dzelzceļa trases izbūves gaitā. Viņš sacīja, ka, pirmkārt, trase jāizplāno, radot pēc iespējas mazāk neērtību iedzīvotājiem, kā arī neizslēdza kompensējošo mehānismu iespēju piegulošo zemju īpašniekiem.
Pēc Matīsa teiktā prezidents pārrunu gaitā atzina, ka «Rail Baltica» ir nozīmīgs projekts, lielākais infrastruktūras projekts Baltijas valstīs pēdējo gadu laikā, kā arī aicināja uz efektīvāku dialogu ar iedzīvotājiem plānošanas gaitā, ievērojot viņu intereses.
Matīss arī uzsvēra, ka projekts lielākoties - 85% apmērā - būs jāfinansē no Eiropas Savienības fondiem, jo valdība nevar atļauties segt šīs izmaksas.
Jau ziņots, ka līdz gada beigām ir plānots izstrādāt vienu «Rail Baltica» dzelzceļa trases variantu.
«Rail Baltica» projekts paredz jaunas 1435 milimetru jeb Eiropas standarta platuma dzelzceļa līnijas izbūvi Baltijas valstīs. Latvijai tas izmaksātu 1,27 miljardus eiro, bet visās trīs Baltijas valstīs kopā - 3,68 miljardus eiro. Eiropas Komisija varētu līdzfinansēt 85% no kopējām šī projekta izmaksām. Februārī iesniegts finansējuma pieprasījums Eiropas Komisijai, lai 2016.gadā varētu sākties darbi. Tālākā finansēšana paredzēta no nākamā finanšu perioda naudas - no 2020.gada.
15.martā noslēdzās projekta sākotnējā sabiedriskā apspriešana. Vairāku novadu iedzīvotāji un pašvaldības, īpaši Mārupes pašvaldība, jau iepriekš iebilduši un pauduši neapmierinātību saistībā ar «Rail Baltica» projektu.