Ar ko jārēķinās, kļūstot par veģetārieti, vegānu vai svaigēdāju (129)

Veģetārieši un vegāni

Mūsdienās veģetārisms ir diezgan izplatīts uztura veids. Izvēle kļūt pat veģetārieti lielākoties ir balstīta morālos, reliģiskos vai ētiskos uzskatos. Uzturs bez gaļas produktiem ir iespējams, tāpēc nereti cilvēki izvēlas nelietot dzīvnieku gaļu, tādejādi saudzējot dzīvniekus. Protams, ir arī veģetārieši, kuri izvēlas atteikties no gaļas, jo tā vienkārši jūtas labāk un nejūt nepieciešamību pēc gaļas un tās produktiem.

Veģetāra dzīvesveida risks ir dzelzs, piesātināto taukskābju, olbaltumvielu, vitamīnu un minerālvielu trūkums. Ir svarīgi pastiprināti lietot produktus, kas ļautu šos riskus novērst, piemēram, piena produktus un pākšaugus.

Vegānisms ir filosofiska nostāja, kuras piekritēji neizmanto uzturā nekādus dzīvnieku izcelsmes produktus, tostarp arī olas, piena produktus un medu. Biežāk par vegāniem kļūst veģetārieši, kuri iet vēl tālāk, iestājoties par dzīvnieku tiesībām un labturības principiem.

Šī uztura piekritēji nereti piedzīvo olbaltumvielu, omega–3 taukskābju, B12 vitamīnu, dzelzs, kalcija un citu uzturvielu trūkumu.

Kā norāda dietoloģe Inga Pūce, veģetārieši un vegāni pie viņas nonāk ļoti reti. Taču problēmas ar kurām varētu saskarties abas šis grupas ir līdzīgas:

• pārāk liels svara zudums – tas nenotiek ļoti strauji, tomēr ja pazūd ne tikai tauki, bet arī muskuļu masa, tā jau ir problēma;
• nieru problēmas – niere zaudē tauku kapsulu, kura to silda un amortizē. Īpaši garāka auguma cilvēkiem šīs amortizācijas trūkums rada urīnpūšļa iekaisumus un citas problēmas;
• mati, āda, nagi – sausa āda un slikta matu kvalitāte arī liecina par nesabalansētu un nepietiekamu uzturu. Acīmredzot organismam trūkst nepieciešamo uzturvielu. Mēs bieži par to neiedomājamies, bet sabalansēts, pareizs uzturs pietiekamā daudzumā rada dzīvības enerģiju – organisma spēju dzīvot un atjaunoties.
• hormonālās sistēmas traucējumi – sievietēm ir neregulāras menstruācijas vai tās pazūd pavisam, vīriešiem pasliktinās spermatozoīdu kvalitāte. Olšūnu un spermatozoīdu vitalitāte un briedums ir atkarīgs no mūsu uztura. Organismam jābūt tik spēcīgam, lai tas varētu radīt pēcnācējus;

Dietoloģe uzskata, ka svarīgs aspekts ir sezonalitāte – ja vasarā mēs dabīgā veidā kļūstam par veģetāriešiem, tad ziemā, kad ir auksts, tumšs, viss ķermenis ieiet ziemas miegā, mums vajag ēdienu, kas ir sildošs un veicina gremošanu.

Būt par veģetārieti nav slikti, norāda Inga Pūce, bet ir jāsaprot, vai tiešām ēdam adekvāti, vai uzņemam pietiekamā daudzumā augu valsts vai piena olbaltumus. Organismam ir nepieciešams noteikts daudzums noteiktu vielu.

Kopumā jāteic, ka pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs bez gaļas ir iespējams, taču izslēdzot dzīvnieku izcelsmes produktus kā tādus, tas ir grūtāk realizējams.

Svaigēdāji

Arī svaigēdāji pieder pie veģetāriešiem – vegāniem. Taču ja vegāni un veģetārieši uzturā lieto termiski apstrādātus produktus, tostarp maizi, tad svaigēdāji uzturā izmanto termiski neapstrādātus produktus. Visai populārs sveigēdāju produktu apstrādes veids ir dehidrators, jeb produktu žāvētājs, kas kaltē produktus līdz 45 grādu temperatūrai. Tā kā tiek saglabāti augos esošie enzīmi, tie aizvien tiek uzskatīti par dzīviem. Dzīvnieku izcelsmes produkti lielākoties lietoti netiek.

Dietoloģe Inga Pūce norāda, ka šī ir cita filosofija.

Ja veģetārieši un vegāni vairāk uztraucas par dzīvniekiem, tad svaigēdāju pozīcijās daudz spēcīgāks ir ego

– vēlme pabarot savu ķermeni, saglabājot produktos maksimāli daudz uzturvielas, uzskatot, ka termiskā apstrāde tās iznīcina.

Tas, ka dzīvnieki dabā sev negatavo ēdienu, īsti nav arguments. Homo sapiens nav dzīvnieks. Mēs uzturā lietojam kultūraugus, nevis «nezāles». Cilvēkam ir nepieciešams silts ēdiens, jo ne vienmēr mums pietiek enerģijas pārstādāt neapstrādātu ēdienu, piemēram, graudus.

Speciāliste uzsver, ka cilvēka veselību nosaka tas, kā ēdiens transformējas (pārstrādājas), nonākot organismā, nevis pats ēdiens. Ēdiens pēc būtības ir neitrāls, taču ja transfomācijas ceļš nav iziets līdz galam, rodas toksīni, kuri lielāku postu izdara ilgtermiņā. Kā piemēru Dr. Pūce min:

· svaigs piens – tas ir labi piemērots cilvēka uzturam;

· nedaudz ierūdzis piens – lietojot uzturā pienu, kurš nav pilnībā transformējies citā produktā, visticamāk, ka cilvēks iedzīvosies vēdergraizēs;

· rūgušpiens ­– arī tas ir lietojams uzturā.

Tātad šis transformācijas posms pa vidu ir nepieciešams, lai mēs iegūtu kaut kādu labumu, taču ja šis posms neizpildās līdz galam, mēs no tā iegūstam vairāk sliktuma, nekā labuma. Un ēdot pārtikas produktus, kuri nav spējīgi līdz galam transformēties enerģijā, ķermenis no tā nesaņem visu vēlamo. Strauji sāk zust svars. Lai to novērstu papildus tiek lietoti daudz rieksti un eļļas, svars strauji var pieaugt – ja svars svārstās, ir skaidrs, ka ir zaudēts līdzsvars. Svarīgi ir nevis ko mēs ēdam, bet kā ķermenis to sagremo.

Šīs, līdzīgi kā vegānu diētas piekritējus, varētu piemeklēt uzturvielu deficīta vai pārpalikuma problēmas. Liekais svars vai svara trūkums ir aisberga redzamā daļa, bet neredzamā daļa ir tā, kas parādās vēlāk. Jebkura saslimšana 90% gadījumā ir uztura ietekmē, pat infekcijas slimības, norāda dietoloģe.

Motivācija

«Premium Medical»