Valsts prezidents (VP) Andris Bērziņš domas par atkārtotu kandidēšanu krasi mainījis pēc Saeimas vēlēšanām pagājušā gada septembrī.
Prezidents pastāsta, kad krasi mainījis domas par atkārtotu kandidēšanu (166)
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
To intervijā Latvijas radio raidījumam «Krustpunktā» sacīja pats Bērziņš.
Prezidents Bērziņš norādīja, ka ir pietiekami daudz cilvēku, kas viņa viedokli zinājuši jau krietni pirms tā, kā viņš nāca klajā ar paziņojumu par nekandidēšanu uz otro termiņu.
Valsts prezidents arī uzsvēra, ka lēmuma pieņemšana nav bijusi saistīta ar iespējamu atbalsta trūkumu Saeimā. Prezidents akcentēja, ka, ja viņam būtu bijusi vēlme novērtēt politisko spēku atbalstu, viņš būtu gājis un konsultējies ar partiju pārstāvjiem.
«Es visu savu darbu, kā jau rakstīju paziņojumā, darīju pēc [labākās] sirdsapziņas. Nedomāju, ka kādai partijai man būtu iemesls kaut ko pārmest,» teica prezidents.
Runājot par savu prezidentūru, Bērziņš atklāja, ka visu tās laiku esot juties trauksmaini, bet sākot strādāt šajā amatā, domājis, ka viņa pieredze ir pietiekama, lai padarītu Latvijas iedzīvotāju dzīvi labāku.
Savukārt, komentējot lēmumu nebraukt uz 9.maija svinībām Maskavā, prezidents atgādināja, ka Latvijas ārpolitiku pamatā īsteno Ārlietu ministrija. «Mēs bijām vienojošies, ka būs vienota politika. Svarīgāk ir būt šeit, jo uzsāku procesu, lai abās pusēs karojošie būtu kopā,» skaidroja Bērziņš.
Prezidents uzsvēra, ka lēmums par nebraukšanu uz Maskavu, pieņemts arī saistībā ar Latvijas prezidēšanu Eiropas Savienības (ES) Padomē. Bērziņš akcentēja, ka 9.maijs viņam un viņa ģimenei nav uzvara.
Tāpat prezidents norādīja, ka patlaban viņa dienaskārtībā nav iecerēts doties uz Maskavu. Iepriekš Bērziņš pieļāva, ka viņš varētu doties uz Krievijas galvaspilsētu pirms vai pēc 9.maija svinībām.
Aģentūra BNS jau vēstīja, ka pašreizējais Valsts prezidents Bērziņš nolēmis nekandidēt uz otro termiņu. Prezidenta atbilde tika gaidīta jau ilgāku laiku. Viņš minēja, ka lēmumu pieņems, izvērtējot pēdējā gada rezultātus.
«Vienotības» līdere Solvita Āboltiņa iepriekš pauda, ka Bērziņa pārvēlēšanai nepietiek balsu Saeimā. Atbalstu Bērziņam bija paudusi vienīgi koalīcijā esošā Zaļo un zemnieku savienība.
Bērziņš Valsts prezidenta amatu ieņem kopš 2011.gada 8.jūlija.
Likums paredz, ka kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas ne vēlāk kā 45 dienas pirms esošā prezidenta pilnvaru laika beigām. Savukārt prezidenta vēlēšanām Saeimas sēde jāsasauc ne vēlāk kā 30 dienu pirms.