Godmanis uzslavē Bērziņu un stāsta, kāpēc vairs nepiedalītos Kaimiņa šovā (295)

Apollo.lv
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Foto: Evija Trifanova/LETA

Valsts prezidents Andris Bērziņš pagājušajā nedēļā paziņoja par savu nekandidēšanu prezidenta vēlēšanās. Prezidenta darbs ir vērtējams drīzāk pozitīvi, jo viņš būtiskas savā darbībā būtiskas kļūdas nav pieļāvis, intervijā portālam «Apollo» pastāstīja bijušais premjerministrs Ivars Godmanis.

Godmanis saka, ka viņš Bērziņu drīzāk atbalstītu, ja prezidents būtu izvēlējies atkārtoti kandidēt vēlēšanās. Tas skaidrojams ar to, ka Bērziņš savā darbībā nav pieļāvis būtiskas kļūdas un ir izdarījis labas lietas , par kurām viņa oponenti nerunā , drīzāk ignorē.

«Es viņa darbībā neieraudzīju fundamentālas kļūdas, lai arī viņa rīcība nav bijusi spilgta. Ir īpašības, ko prezidentam vairāk prasa – labāk izteikties, lielākas svešvalodu zināšanas, taču tas nav pats galvenais. Svarīgi ir tas, kādas attiecības prezidents izveido ar citu valstu līderiem, paužot Latvijas intereses. Bērziņš daudz darīja, lai nostiprinātu attiecības ar esošajām un potenciālajām Latvijas eksporta tirgus valstīm, tajā skaitā ar valstīm Vidusāzijā. To nevajadzētu tā aizmirst un ignorēt,» uzsver Godmanis.

Vērtējot Bērziņa lēmumu, Godmanis saka, ka tas ir prezidenta pieņemts lēmums, vadoties pēc apstākļiem un iemesliem. Tā kā šie iemesli nav zināmi, to minēšana būtu nevajadzīgas spekulācijas. Godmanis uzver, ka tās ir prezidenta tiesības – neatklāt sava lēmuma iemeslus.

Ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, Bērziņa darbība ir bijusi tai atbilstoša, un ārpolitikas kurss ieturēts tieši tāds, kāds bijis nepieciešams.

«Šajā ģeopolitiskajā situācijā ar savu darbību ir absolūti un precīzi rīcību vēlreiz jāparāda un jāpierāda, ka Latvija ir neatņemama Eiropas Savienības (ES) un NATO dalībvalsts. Prezidenta rīcība nedrīkst būtu tāda, kas varētu būt pretrunā ES vai NATO noteikto. Šādās situācijās ir jābūt ārpolitiski saliedētiem, nevis jāmēģina spēlēt savas spēles, jāpilda visas savas saistības un pienākumus, piemēram, aizsardzībā. Šo kursu Bērziņš noteikti ir arī pildījis un tas ir jāturpina.» uzsver Godmanis.

Pēc Godmaņa domām, nākamajam Valsts prezidentam ir jāturpina stiprināt attiecības ar Lietuvu un Igauniju, jo tie ir paši tuvākie Latvijas sabiedrotie, taču tas nenozīmē kopēt vai atdarināt pārējo Baltijas valstu prezidentu stilu.

«Kāpēc Bērziņš nav tik ass kā, piemēram, Lietuvas prezidente? Viņam ir savs raksturs, kas nosaka mērenāku , nosvērtāku izpausmes formu , bet ne saturu. Nav identisku cilvēku , un tāda «pakaļskriešana» izpausmes formās citiem nav vajadzīga. Es uzskatu, ka gan Lietuvas, gan Igaunijas prezidentus nav ko kopēt.» saka Godmanis.

Jautāts, vai Godmanis pats piekristu kandidēt prezidenta vēlēšanās, ja viņu kāda partija izvirzītu, ekspremjers kategoriski noraida šādu iespēju. Viņš norāda, ka neatbilst tik augstam amatam. Godmanis stāsta, ka cilvēki ar prezidentu saista vairākas lietas, un galvenā no tām ir cerība, kas katrai iedzīvotāju kategorijai ir sava.

«No prezidenta sagaida cerību, ka dzīves līmenis uzlabosies. Un mums līdz Eiropas vidējam dzīves līmenim ir visnotaļ liela atšķirība. Tiem cilvēkiem, kuri dzīvo reģionos, ir savas cerības, ka viņiem uz vietas būs darba vietas. Pensionāri cer, ka viņiem tiks būtiski paaugstinātas pensijas. Jaunieši cer uz skaistu un radošu nākotni. Latvieši un cittautieši cer uz mierīgu un cieņpilnu kopā dzīvošanu. Visas šīs cerības ir ļoti svarīgas. Kurš šīs cerības var dot? Tikai tas cilvēks, kurš zina šo cerību pamatu un saprot to, ka cerības nav tikai emocionāla izpausmes forma. Vienlaikus šī cilvēka publiskam tēlam ir jau tagad cilvēkos jāizsauc cerīgas izjūtas.» saka Godmanis.

Viņš saka, ka savā dzīvē jau vairākas reizes ir uzņēmies vadību krīzes situācijās, kad neviens to nav gribējis uzņemties. Visās šajās krīzēs ir gājis smagi gan cilvēkiem , gan viņam pašam . Ir bijušas arī kļūdas , negācijas... Šobrīd Latvijā nav krīzes situācija, tādēļ jālūkojas pēc prezidenta , kas tautā asociējas ar cerību labākai dzīvei.

12.Saeimas sasaukums pēdējo mēnešu laikā ir bargi kritizēts par deputātu pārkāpumiem, kā piemēram, braukšanu dzērumā, un citiem. Godmanis daudzos deputātu pārkāpumus skaidro kā sekas no proporcionālās vēlēšanu sistēmas, kurā Latvijas velētājiem ir vēl iespēja labot un mainīt vēlēšanu sarakstus, tādēļ Saeimā bieži vien iekļūst cilvēki, kuru politiskā pieredze un darbība politikā nav diez ko liela.

«Zināmā mērā deputātu uzvedība – braukšana dzērumā un tamlīdzīgi, ir nodeva sarakstiem. Te ir vēl viena nianse –partijas ilgi strādā pie tā, lai to vēlēšanu sarakstu izveidotu, nostādītu, kurš ir pirmais, otrais… Ir daudzas valstis, kur vēlētājam neļauj mainīt šos [vēlēšanu] sarakstus. Bet Latvijā ir demokrātiskas iespējas vēlētājiem tos mainīt gan svītrojot nevēlamos, gan pieliekot plusus vēlamajiem kandidātiem. Rezultāts beigās nav identisks ar to, ko vēlējās partija. Un te arī parādās tas, ka Saeimā var nonākt cilvēki, kuri partijā un politikā nav ilgi strādājuši, un viņi Saeimā nonāk citu iemeslu dēļ, piemēram, īslaicīgas vai lokālas popularitātes dēļ – tas ir iespējams. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ parādās sliktie gājieni . Tie cilvēki, kuri partijā un politikā strādā ilgstoši, ar tādiem gājieniem neizceļas, taču tas negarantē, ka vēlētāji viņus neizsvītro no saraksta augšgala.» uzskata Godmanis.

Godmanim nav saprotams, pēc kādiem kritērijiem politologi salīdzina esošo Saeimas sasaukumu ar iepriekšējiem, jo «nav tādu mērvienību, kā izmērīt, kurš sasaukums ir stiprāks, un kurš vājāks».

«Lai spētu objektīvi novērtēt parlamenta darbu, ir jāņem vērā, kādos apstākļos parlaments strādā – vai ir krīzes situācija, vai tad, kad krīze valstī nav. Tad arī ir iespējams salīdzināt rezultātus, kādus parlaments sasniedz. Tad, kad es biju valdībā, tad bija tā dēvētais nakts balsojums – toreiz tieši parlaments nospēlēja izšķirošo lomu, jo Starptautiskais valūtas fonds prasīja parlamenta, nevis valdības lēmumu,» atminas Godmanis.

«Latvijas reģionu apvienības» sarakstā kā pēdējais vēlēšanās startēja aktieris Artuss Kaimiņš, taču viņš tika ievēlēts ar pārliecinoši lielāko atbalstu. Šobrīd Kaimiņš, atrodoties Saeimā, bieži vien veido tādu kā «šovu», un Latvijā šāda deputāta uzvedība ir jaunums. Godmanis gan saka, ka katras ES dalībvalsts parlamentā var atrast deputātu, kura uzvedības stils ir tāds pats kā Kaimiņam.

«Interesējoties par to, kāda situācija ir citās valstīs, tad ES dalībvalstu parlamentos var atrast šāda tipa deputātus. Fakts, ka viņš saņēma lielu atbalstu, liecina par to, ka ir Latvijā pieprasījums pēc šāda tipa politiķiem,» saka Godmanis.

Pats Godmanis 2014.gada jūlijā viesojās Kaimiņa vadītajā raidījumā «Suņu būda», kur politiķis sniedza interviju. Kā portālam «Apollo» teica Godmanis, šodien viņš tā nedarītu un neietu uz šo raidījumu, jo neapzināti cēlis Kaimiņa popularitāti.

«Es nevaru viņu nosodīt , jo man nav tādu pilnvaru. Ar Kaimiņu runājot, man palika divas sajūtas. Pirmā sajūta ir tā, ka viņam nav pilnvērtīga viedokļa, par to, kas vispār notiek Latvijā. Tas viedoklis, kas viņam ir, nav balstīts uz pietiekamām zināšanām un informāciju par notiekošo. Viņam vajag savākt kaut ko skandalozu, bet nav īstas skaidrības, kur tad mēs šos 25 gadus esam gājuši. Viņam ir apokaliptiska sajūta, ka Latvijā viss brūk un jūk, un , ka tas nav novēršams. Šādu sajūtu izplatīt sabiedrībā nav īpaši atbildīgi. Viņam nav nekāda priekšstata, kā vajadzētu lietas virzīt Latvijā, atskaitot to, ka varbūt gandrīz visus vajadzētu salikt cietumā. Kāpēc, viņš pamatot un pierādīt nevarēs, bet viņam liekas, ka visi zog un ir jāliek cietumā. Varbūt viņš šādi parāda, ka mēs neesam sasnieguši vidējo Eiropas dzīves līmeni, taču ar viņa uzstādījumu nekad arī nesasniegsim» saka Godmanis.

Ekspremjers piebilst, ka šāda Kaimiņa rīcība neuzlabo cilvēku noskaņojumu, un tam par sliktu spēlē arī ienākumu nevienlīdzība, kas Latvijā ir pietiekama, lai izplatītu un uzturētu šādu viedokli. Politiķis gan saka, ka, iespējams kļūdās: «Tas ir tikai mans skatījums, jo varbūt tomēr Kaimiņam ir kāds skatījums, kā un ko uzlabot. Toreiz tajā sarunā man neizdevās noskaidrot, vai viņam kas tāds ir, un varbūt nākotnē viņš to pierādīs,» noslēdz Godmanis.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu