Dzīvības ūdens: kā un cik bieži laistīt dārzu vasaras tveicē

Laistīšana

FOTO: Pixabay

Karstuma vilnis, kas pārņēmis Latviju, ir pārbaudījums ne tikai cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī dabai, kad tā ir izslāpusi pēc ūdens. Kā kopt savu dārzu vasarā?

Pavasaris un vasaras sākums šogad bijis nežēlīgs - zemnieki jau skaita zaudējumus, ko ražai nodarījis ilgstošais sausums. Aplaistīt mazu sakņu dārziņu, protams, ir vieglāk, bet profesori pastāstīs, kā to darīt gudrāk. 

Jaunākajā žurnālā "Ievas māja" Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Ģederts Ieviņš Latvijas Lauksaimniecības universitātes Augsnes un augu zinātņu institūta profesore  Ina Alsiņa konsultē, kā pareizi rīkoties šajā karstajā laikā.

Kā labāk - reti un bagātīgi vai biežāk pa drusciņai? 

Vienas pareizākās receptes, kā un cik bieži laistīt dārzeņus, nav. 

Svarīgākais ir izveidot iespējami nemainīgu laistīšanas režīmu un pie tā turēties visu sezonu. Tieši režīms dārzeņiem palīdzēs veidot piemērotu sakņu sistēmu un pielāgoties apstākļiem. Ja dārzu laistīsi katru dienu, nedaudz saslapinot tikai augsnes virskārtu, augs izveidos virspusēju sakņu sistēmu. Šāds dārzenis ūdeni būs radis uzņemt no augsnes virsējiem slāņiem. Taču, ja uz dārzu dodies tikai ik pārdienas vai nedēļas nogalēs, piemērota būs retāka, bet pamatīgāka laistīšana. Šādi laistīti dārzeņi izveidos dziļāku sakņu sistēmu un būs ieraduši mitrumu uzņemt no dziļākiem augsnes slāņiem. Turklāt pēc laistīšanas ieteicams augsni arī uzrušināt - šādi tiks izjaukti augsnes kapilāri un mitrums augsnē turēsies ilgāk. Arī atvaļinājumā, kad būtu iespēja laistīt biežāk, šo retās laistīšanas ritmu nevajadzētu izjaukt. Ja dārzeņi pieraduši pie laistīšanas reizi nedēļā, bet pēkšņi ūdeni saņems katru dienu, taču pēcāk atkal tiks laistīti reti, tie apvītīs. Vai arī, pēkšņi bagātīgi saņemot ūdeni, sāks plīst un sprēgāt. Pret laistīšanas neregularitāti īpaši jutīgi ir burkāni, kam nepieciešama pastāvīga mitrināšana. Savukārt, ja vienu dienu laistīsi pamatīgi un daudz, bet otru tikai samitrināsi augsnes virskārtu vai nelieši nemaz, augi nesapratīs, kādai laistīšanai būtu jāpiemērojas, un sāks nīkuļot. 

(..)

Vislabāk - no rīta vai pievakarē 

Vispiemērotākās laistīšanai ir agras rīta stundas, vēlas pēcpusdienas un vakari, kad saule karsē vismazāk un ūdens maksimāli iesūcas augsnē, šis ir arī piemērots laiks dārzeņu mēslošanai ar nezāļu vircu.

Laistīšana

FOTO: pexels.com

Kad ir vēsāks, dārzeņi uzņem ūdeni un atkopjas vislabāk. Ja pa dienu augs ir novītis, bet vakarā pēc laistīšanas atjēdzas, tas nebūs tik bīstami kā tad, ja augs bijis novītis, bet vakarā vairs neatjēdzas. Tas nozīmē, ka bijis par maz ūdens un augs ir izkaltis. Turklāt šajās dienas stundās laistāmā ūdens, gaisa un auga temperatūra atšķiras vismazāk. Siltāku ūdeni īpaši novērtēs augi ar lielām lapām, piemēram, ķirbji, kabaci un gurķi. Ja ar vēsāku ūdeni laistīsi pievakarē vai no rīta, augam tas par sliktu nenāks. Savukārt ledaini auksta duša karstā dienas vidū dārzeņiem var radīt tik lielu šoku, ka uz pāris dienām pat apstāsies augšana. Ja ūdens piles uz lapām nokļūs saulainā dienā, tās darbosies gluži kā lēcas un apdedzinās lapas. Ja ilgstoši līst, dārzeņus laistīt nav nepieciešams. 

(..) 

Akas, dīķa vai lietus ūdeni! 

Akas vai ūdensvada ūdens, kas nācis no zemes dzīlēm, parasti ir ļoti auksts, un labāk to būtu nostādināt - ūdeni salej mucā, spaiņos vai lielos traukos un ļauj tam dienas gaitā iesilt. Ja liesi augus ar ūdeni, kas līdzīga gaisa temperatūrai, augi jutīsies labāk. Tam, cik ūdens ir ciets vai mīksts, nav lielas nozīmes. Tāpat nevajadzētu baidīties no nelielā dzelzs satura, kas ir akas ūdenī. Augiem, tāpat kā cilvēkiem ir vajadzīgas barības vielas. Un dzelzs, kalcija vai magnija sāļi nelielā daudzumā augiem nāks tikai par labu. 

Lietus ūdeni arī var savākt traukos. Tas ir mīksts un augu laistīšanai piemērots. Turklāt nereti novērots, ka tieši pēc lietainām dienām, dārzeņi sasparojas un aug ātrāk. 

Dīķa ūdenim ir laistīšanai piemērota temperatūra un ūdens sastāvs. Tajā ir organiskās vielas, tajā skaitā humīnvielas, kuras ir augiem labvēlīgas un darbojas gluži kā vieglas koncentrācijas mēslojums. Tomēr jāņem vērā, ka dīķa ūdens būs piemērots tikai tad, ja tas nav piesārņots, piemēram, ar sadzīves atkritumiem. Arī tad, ja netālu no dīķa atrodas, piemēram, liels rapšu lauks, kas tiek regulāri miglots ar kaitēkļus iznīcinošajiem pesticīdiem, šādu ūdeni labāk neizmantot. Kaitīgās vielas, kuras caur gruntsūdeņiem būs nonākušas dīķī, nebūs labvēlīgas nedz dārzeņiem, nedz pēc tam to ēdājiem. (..)

Vai drīkst laistīt ar jau izmantotu ūdeni! 

Lai ekonomētu ūdeni vai to vienkārši neizlietu zemē, dažkārt dārzus mēdz laistīt ar jau lietotu ūdeni jeb ūdeni, kurā kaut kas mazgāts vai skalots. Šādu ūdeni dārza laistīšanā var izmantot, tomēr būtiski, lai tajā nav ķīmisks piesārņojums no dažādiem trauku vai mājas uzkopšanas līdzekļiem, veļas pulvera paliekas. Dārzeņus nevajadzētu laistīt ar hlorainu ūdeni, jo hlors dārzeņiem var būt toksisks. Tāpat nevajadzētu izmantot arī ūdeni, kurā skaloti bojāti dārzeņi - laistot infekcija var izplatīties arī dobēs. Nebūtu vēlams dārzeņus laistīt arī ar ūdeni, kurā skaloti augļi, kas var būt apstrādāti ar ķīmiskām vielām. Taču, ja ūdenī skaloti vien smilšaini dārzeņi vai rokas pēc dārza ravēšanas, šādu ūdeni dārzeņu laistīšanai droši var izmantot. 

(..)

Visu rakstu lasi jaunākajā žurnālā "Ievas māja".

Uz augšu