Visticamāk, Lukašenko Rīgā neieradīsies

FOTO: AFP/Scanpix

Šomēnes Rīgā gaidāmo Austrumu partnerības samitu Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko, visticamāk, neapmeklēs, trešdien ziņoja raidījums «LNT Ziņas».

Lai gan ielūgumi ir izsūtīti, kopumā skaidrības, kādā līmenī katra valsts būs pārstāvēta, vēl nav. Neoficiāli izskan, ka Rīgā varētu ierasties Eiropas «atslēgas līderi» - Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Fransuā Olands. Augstā līmenī varētu būt pārstāvēti arī Austrumu partneri, piemēram, Ukrainas delegāciju varētu vadīt prezidents Petro Porošenko.

Zināms, ka Rīgā ieradīsies 28 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Armēnijas, Azerbaidžānas, Baltkrievijas, Gruzijas, Moldovas un Ukraina delegācijas, kā arī augstākās Briseles amatpersonas – Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers un augstā ārlietu pārstāve Federika Mogerīni.

Tikmēr eksperti saka, ka saturiskus pārsteigumus par kara laika samitu nodēvētā sanāksme nenesīs. Šis drīzāk būšot nogaidošs žestu samits.

«Es nedomāju, ka šobrīd pats samits, teiksim tā, saturiski varētu mūs visus pārsteigt. Varbūt šoreiz vairāk veiksme būs formā un tajos cilvēkos, kas piedalīsies,» vērtēja Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Andris Sprūds.

Viņaprāt, varbūt pat ir labi, ja Lukašenko neatbrauktu. «No vienas puses, mēs gribētu dinamiku un jauninājumu, bet, no otras puses, tikt uzmestiem arī nekāda lielā vajadzība nav,» norādīja eksperts.

Pirms Viļņas samita 2013.gadā bezprecedenta spiedienu no Maskavas puses nācās piedzīvot kamiņvalstij Lietuvai. Maskava Austrumu partnerību uztver nevis kā tehnokrātisku Briseles projektu, bet kā ģeopolitisko interešu aizskaršanu. Tagad Krievijas Ārlietu ministrija paziņojusi, ka Rīgas samits ir atklāti vērsts pret Maskavu un tās reakcija būšot stingra un principiāla.

Taču Sprūds šoreiz lielu Krievijas spiedienu neprognozē, vien atzīstot, ka šķēpi par Rīgas deklarācijas tekstu tikšot lauzti.

«No vienas puses, no ES ir tā pozīcija, ka protams, mums ir jābūt striktiem par Krimu, mums ir jābūt striktiem, ka eskalācija turpinās Donbasā. Bet kopumā Krievija mums paliek kā kaimiņu kaimiņš un, būsim reālisti, kā spēcīgs ietekmīgs kaimiņš, kas ietekmē arī tos citus kaimiņus, tāpēc ar to Krieviju tas tango kaut kā jādejo,» komentēja Sprūds.

Uz augšu