Austrumu partnerība ir «bīstams laika deglis», uzskata Mamikins

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības programma nespēj sniegt atbildes uz aktuālajiem politiskajiem jautājumiem un šobrīd ir bīstams laika deglis, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Andrejs Mamikins.

Deputāts norāda, ka Latvijas priekšā tagad ir visgrūtākais uzdevums - pirmo reizi pēdējās desmit gadēs Eiropa ir saskārusies ar reālu un nopietnu drošības apdraudējumu. «Latvija par savas prezidentūras prioritāti ir pasludinājusi Austrumu partnerības programmu. Samits notiks Rīgā 21.-22. maijā. Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs nosaucis augsto notikumu par «kara laika sammitu ». Vai Rinkēviča kungs apzinās, kas notiks, ja viņa neapdomīgais izteiciens kļūs par pareģojumu, kas iegremdēs kontinentu «Lielā Kara» haosā?» vaicā Mamikins.

Viņš uzsver, ka nevēlas, lai Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā kļūtu par bīstamu laika degli, kas kļūst par neatgriezenisku globālās arhitektūras drošības iznīcināšanas ierosinātāju. Mamikins uzskata, ka Austrumu partnerības programma pašreizējā konfliktējošajā redakcijā ir šis bīstamais laika deglis.

Dramatisko notikumu attīstība Ukrainas teritorijā Mamikinam liek secināt, ka Austrumu partnerības programma vairs nespēj sniegt atbildes uz «sasāpējušiem, aktuāliem politiskajiem jautājumiem un problēmām». «De facto šī programma ir kļuvusi par manipulāciju instrumentu ģeopolitiskas turbulences radīšanai ES apkaimēs. Mēs mēģinām eksportēt uz Austrumu partnerības valstīm demokrātiju un liberālās vērtības, bet galu galā paši importējam no turienes arvien lielāku un bīstamāku nestabilitāti,» uzskata EP deputāts.

Mamikins norāda, ka Latvijai ir jāmaina pieeja un jāmeklē arvien efektīvāki iedarbības instrumenti. «Nopietnu problēmu rada agresīva Austrumu partnerības programmas realizēšana, kura pamatojas uz formulējumu «Vai nu ar Eiropu, vai nu ar Krieviju». Šī uzstādījuma kultivēšana saasina konfliktu ar Krieviju kā lielāko spēlētāju postpadomju telpā. Konflikta saasināšanās palielina draudus ES, īpaši Baltijas valstīm,» norāda deputāts. Mamikins arī pauž uzskatu, ka atbildība par nestabilitātes un draudu palielināšanu ir jāuzņemas arī konkrētiem Baltijas valstu politiķiem.

Mamikins akcentē, ka Rīgas samits var kļūt par pasākumu, kas var neatgriezeniski saasināt konfrontāciju ar Krieviju, vai arī radīt iespēju uzsākt pilnvērtīgu dialogu. «Mums ir jāatzīst - ja par Austrumu partnerības programmas rezultātu ir kļuvusi nestabilitāte un ekonomiskie riski, kuriem ir pakļauti Eiropas valstu iedzīvotāji, tad kāpēc tāda programma Eiropai vispār ir vajadzīga? Nepieciešams izstrādāt jaunu, pragmatiskā formulējumā balstītu, skatījumu. Jauna pieeja palīdzētu ES piesaistīt bijušās padomju valstis uz savstarpēji izdevīgas sadarbības principiem, vienlaicīgi nenoskaņojot tās pret Krieviju,» vēsta EP deputāts.

Aģentūra BNS jau vēstīja, ka Austrumu partnerības samits Rīgā norisināsies 21.un 22.maijā.

Uz augšu