Rīgā notiekošais Austrumu partnerības samits nav vērsts pret kādas konkrētas valsts interesēm, un tas palīdzēs Rīgai un Latvijai kļūt politiski atpazīstamākai starptautiskajā sabiedrībā, raidījumam «Rīta panorāma» pastāstīja Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa.
Profesore norāda, ka Rīgas samits notiek sarežģītākajā laikā, kāds Eiropai bijis pēdējā laikā. Tas skaidrojams ar sarežģīto situāciju Ukrainas austrumos, kā arī citiem faktoriem kaimiņattiecībās ar valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES).
Pašlaik var secināt, ka visas sešas Austrumu partnerības valstis ir kļuvušas ļoti atšķirīgas. Tā, piemēram, Moldova, Ukraina un Gruzija grib pievienoties ES, Armēnija un Baltkrievija jau pievienojās Eirāzijas savienībai, bet Azerbaidžāna ir neitrāla, uztverot ES kā stratēģisko partneri.
Ozoliņa saka, ka 2009.gadā, kad tika izveidots Austrumu parnterības formāts, situācija Eiropā bija citādāka, un tad ES izveidoja iniciatīvu attiecībā pret Austrumu valstīm, veicinot ar tām sadarbību. Taču tagad jau ir kļuvis skaidrs, ka trīs no šīm valstīm grib konkrētu ceļu uz Eiropas savienību. Skepse būs, bet dziļi sirdī šīs valstis saprot, ka tās ir reformu ceļa sākumā, norāda Ozoliņa.
Rīgas samits ir tikai «viens no» samitiem, kas regulāri notiek starp šīm valstīm. Mums Latvijā tas šķiet milzīgs pasākums, un tas ir Prezidentūras centrālajiem pasākumiem, taču, līdz ar tā beigām ir jāsāk domāt jau par nākamo samitu.
«Tā ir aplama politika - uzskatīt to, ka kāds ES rīkots samits ir rīkots pret kādas valsts interesēm. Piemēram, 2011.gadā Krievijai nebija intereses Austrumu partnerības politikā,» norāda Ozoliņa.
Tāpat profesore saka, ka Rīgas samits nav vērsts pret krieviju, bet ir atbalstošs tām valstīm, kuras vēlas pievērsties Eiropas vērtībām.
«Noteikti, ka Latvija un Rīga pēc šī samita būs politiski atpazīstamāka visā Eiropā. Arī kopumā Latvijas prezidentūra ir profesionāla un kompetenta,» uzsver Ozoliņa.
