Krievijas attiecības ar Latviju jaunā Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa ievēlēšana būtiski nemainīs, šādu viedokli paudis Krievijas parlamenta augšpalātas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētājs Konstantīns Kosačovs, kā arī citi šīs komitejas deputāti.
«Es negaidu nozīmīgas izmaiņas attiecībās starp Maskavu un Rīgu. Pirmkārt, republika ir parlamentāra, prezidents ne tuvu neizlemj visus jautājumus. Otrkārt, uzvarēja kandidāts no valdošās koalīcijas, un tā ir pēctecība, pat ja viņu neatbalstīja viena no šīs koalīcijas partijām,» Kosačovs sacīja aģentūrai «Interfax».
Viņš uzsvēra, ka pats svarīgākais faktors ir tas, ka Latvija savu politiku veido, sekojot ciešiem eiroatlantiskās solidaritātes principiem, un, «attiecīgi, nav patstāvīga salīdzinājumā ar dažām citām Eiropas valstīm savā politikā attiecībā pret Krieviju».
Cits Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas deputāts Andrejs Kļimovs arī prognozēja, ka, Vējonim esot Latvijas prezidentam, abu valstu attiecības nez vai uzlabosies.
Viņš pastāstīja aģentūrai «Interfax», ka Parīzē ir ticies ar Rīgas domes deputātiem.
«Viņi tur bija oficiālā vizītē, un es ar viņiem apspriedos, un viņi vērtēja, ka Vējoņa kungs nekļūs par Krievijas labāko partneri,» teica Kļimovs.
Rīgas domes deputāti esot teikuši, ka pēc kļūšanas par aizsardzības ministru Vējonis «saka uztvert Krieviju tā, it kā tā tūlīt uzbruks nelaimīgajai Latvijai», sacīja deputāts, piebilstot, ka, «acīmredzot, tas arī būs viņa kā Latvijas valsts vadītāja politikas pamatā».
«Relatīvs vairākums šajā [Latvijas] parlamentā nav rusofobiem, bet pārējie ir izveidojuši koalīciju, ar kuras palīdzību virza savus cilvēkus un nosaka valsts ārpolitiku un iekšpolitiku,» klāstīja Kļimovs.
Viņš norādīja, ka neko labu no jaunievēlētā Latvijas prezidenta negaida.
Cits Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas deputāts Vladimirs Džabarovs norādīja, ka Vējonis ir dzimis Krievijā un viņa māte pēc tautības ir krieviete.
«Tomēr tas nez vai ietekmēs viņa politiku attiecībā pret Krieviju. Viņš ir absolūts pragmatiķis, kas savā politikā orientējas uz ASV, bet domāju, ka diez vai var gaidīt mūsu divpusējo attiecību nozīmīgu pasliktināšanos, jo sliktāk vairs nav iespējams,» viņš norādīja.
Džabaros uzsvēra, ka daļa Latvijas elites ir noskaņota atklāti pretkrieviski.
Viņš pauda cerību, ka Latvijā tomēr gūs virsroku veselais saprāts, ņemot vērā, ka Latvija un Krievija ir kaimiņvalstis.
«Tā tradicionāli ir iznācis, ka Latvijas ekonomika ir cieši saistīta ar Krieviju. Pirmkārt, ta ir atkarīga no Krievijas investīcijām, un šī atkarība ir diezgan liela. Turklāt Latvijā ir tūkstošiem kompāniju ar Krievijas kapitālu, un 12% Latvijas eksporta iet tieši uz Krieviju. Turklāt Latvija gandrīz par 100% ir atkarīga no Krievijas gāzes piegādēm, tādēļ Krievijas investīciju samazināšanās un noguldījumu izņemšana pret Krieviju vērstas retorikas pastiprināšanās apstākļos Latvijas ekonomikai var izraisīt negatīvas sekas,» paziņoja deputāts.
Jau vēstīts, ka Vējonis ceturtdien paziņoja, ka, ja kāda valsts, piemēram, Krievija būs agresīva pret savām kaimiņvalstīm, ar to sadarboties ir ļoti sarežģīti.
Viņš norādīja, ka gadījumām ja Krievija pārtrauks iesaistīties Ukrainas konfliktā, gan Latvija, gan Eiropas Savienība būs gatava atsākt konstruktīvu dialogu ar šo kaimiņvalsti. Vējonis uzsvēra, ka Krievijai jāievēro starptautiskās normas attiecībās ar Ukrainu, ko šī lielvalsts pagaidām nedara.
Vējonis arī atzina, ka situācija ir tikai pasliktinājusies, jo šaušana Ukrainā ir atsākusies, un tas notiek ar Krievijas līdzdalību.
Jau ziņots, ka trešdien Saeima ar 55 balsīm par nākamo Valsts prezidentu ievēlēja pašreizējo aizsardzības ministru Vējoni.
