Šonedēļ par Raimonda Vējoņa kandidatūru Valsts prezidenta amatam nobalsoja 55 deputāti. Taču to, kādi bijuši argumenti, balsojot par viņu, paskaidrojuši tikai «Vienotības» un Zaļo un zemnieku savienības deputāti. Taču vēl vismaz desmitā daļa tautas kalpu no vēlētājiem savu izvēli slēpj - formāli apliecinot, ka balsojuši pret Vējoni, bet faktiski nobalsojot par.
Raidījums «de facto» vēsta, ka šīs ir kārtējās vēlēšanas, kurās politiķi sola kaut ko vienu, bet rīkojas citādi.
Piemēram, Nacionālā apvienība ierosināja, ka koalīcijai būtu jābalso par to kandidātu, kurš saņem vairāk balsu. Kad šis brīdis pienāca, nacionāļi par Vējoni balsot atteicās. Pret Vējoni solīja balsot četras Saeimas frakcijas. Taču iegūtais balsu skaits liecina, ka aptuveni desmitā daļa no deputātiem saviem vēlētājiem dod aplamu vēsti par viņu izvēli.
«Es domāju, ka 6-7 balsis iedeva opozīcijas partijas, kas to nereklamē (..) šie deputāti mums nav zināmi. Ir tādi, kas mums ir pauduši simpātijas, bet ZZS jau netiranizē un neprašņā, kā viņi īsti nobalsojuši,» raidījuma «de facto» atklāj Saeimas deputāts Māris Kučinskis (ZZS).
No deputātu izteikumiem noprotams, ka divi plusi bijuši patiešām negaidīti. Taču galu galā ir ducis balsu, kuru īpašnieki nav gatavi vēlētājiem atklāt un pamatot savu izvēli. Notikušais balsojums ir iemesls vēlreiz atgriezties pie diskusijas par atklāta balsojuma nepieciešamību.
«Šeit ir tā paradoksālā situācija, ka paši politiķi sacūkā normālus, pasaulē pieņemtus demokrātijas pamatprincipus, un pēc tam paši vēl par kaut ko brīnās. (..) Politiķi melo uz katra stūra par to, ko viņi taisās vai netaisās atbalstīt, sabiedrība tam neuzticas, un veido šo spiedienu – radīt šo procesu caurspīdīgāk. Kas principā ir pretrunā demokrātiskai praksei,» saka politologs, Latvijas Universitātes profesors Jānis Ikstens.
Politologs, kurš konceptuāli ir pret atklātu balsojumu, tāpat kā pret atklātām Ministru kabiuneta sēdēm, tomēr pieļauj, ka Latvijā atklāto balsojumu uz kādu laiku vajadzētu ieviest kā politiķus disciplinējošu pasākumu un arī zāles pret meliem. Līdzīgi kā antibiotikas, ko nevar lietot ilgstoši, bet ir situācijas, kad bez tām neiztikt.
«Es varu apgalvot, ka katrs mūsu frakcijas deputāts ir nobalsojis tā, kā mēs esam vienojušies,» saka «No sirds Latvijai» Saeimas frakcijas vadītāja Inguna Sudraba.
«Mūsu balsis tās nebija,» saka «Latvijas Reģionu apvienības» Saeimas frakcijas pārstāvis Mārtiņš Bondars, piebilstot, ka viņi visi ir dokumentējuši savas vēlēšanu zīmes.
«Mēs uzticamies saviem frakcijas deputātiem,» saka Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš, noraidot runas par to, ka par Vējoni balsojuši viņa partijas biedri.
«Es neesmu drošs, tāpēc arī šaubos, un šaubos tāpēc, ka neesmu drošs (..) Varbūt kāds gribēs ko paziņot vai pastāstīt, es nezinu. Man nav iemesla domāt citādi kā tam, ka visi rīkojās atbilstoši valdes un frakcijas lēmumam,» saka «Saskaņas» Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs.
Daudz deputātu aktīvi dokumentējuši savus balsojumus, lai kādam parādītu savu izvēli. Ne viens vien to publicējis internetā. Arī frakciju vadītāji apgalvo, ka viņiem ir zināms kolēģu balsojums. Domājams, ka arī zaļzemnieki zina šī vienādojuma atrisinājumu. Līdz ar to jautājums – vai galu galā vienīgie, no kuriem politiķi slēpjas, nav viņu pašu vēlētāji. Viņiem politiķi savu izvēli nesteidz pamatot.
«Šad un tad ir dzirdēts arguments, ka deputātam nav jāskaidro savs balsojums, sava nostāja, ja reiz šis ir slēgtais balsojums. Tā ir pilnīgi patriarhāla izpratne par demokrātiju,. Patiesībā pilnīgi nejēdzīga izpratne par demokrātiju. Jo demokrātija balstās uz pārstāvniecību un pārstāvjiem ir jāpaskaidro un jāizstāsta saviem vēlētājiem, kādēļ bijis tāds vai citāds lēmums. Šeit nav pilnīgi nekāda iemesla slēpties aiz slēgtā balsojuma,» saka Ikstens.
Kad šā gada februārī mēģināja virzīt jautājumu par atklātām prezidenta vēlēšanām, daļa deputātu bija gatavi darīt visu, lai nekas nemainītos.
«Vienotība», Nacionālā apvienība un Latvijas Reģionu apvienība toreiz nobalsoja par. Pārējie deputāti nebalsoja, vai izlikās nemaz neesam plenārsēžu zālē, lai gan tur atradās. Kad pēc nedēļas deputāti balsoja vēlreiz, projektu noraidīja. Pret projektu iestājās «Saskaņas», «No sirds Latvijai» un ZZS frakcijas.
Šajās prezidenta vēlēšanās aizklātums bija iespēja piesaistīt balsis bez papildu paskaidrojumiem vēlētājiem.