Eiropas Savienības (ES) Austrumu partnerības programma nevis nonākusi strupceļā, bet gan sasniegusi savus mērķus, uzskata Krievijas starptautisko jautājumu eksperts, Maskavas Augstākās ekonomikas skolas Nacionālās pētnieciskās universitātes Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Kirils Entins.
«Šobrīd Austrumu partnerības programma ir sasniegusi savus mērķus attiecībā uz trijām valstīm - Moldovu, Gruziju un Ukrainu. Pašreizējā etapā ES ir apmierināta ar rezultātu un neizvirzīs ambiciozākus mērķus - nav tam piemērots laiks,» intervijā aģentūrai LETA sacīja Entins.
Pirmajā samitā Prāgā bija skaidri formulēts: ES vēlas parakstīt asociācijas līgumus un radīt brīvās tirdzniecības zonu. Brīvās tirdzniecības zona izveidota ar Moldovu un Gruziju un no 2016.gada 1.janvāra ar Ukrainu.
«Var teikt, ka projekts vienlīdz veiksmīgi tika galā ar saviem uzdevumiem attiecībā pret šīm trijām valstīm. Tiesa, blakusefekti izrādījās kolosāli,» teica Entins.
Vienlaikus nav līdz galam skaidrs, ko darīt ar Baltkrieviju, Azerbaidžānu un Armēniju, kuru interese par ES ir tīri nosacīta.
«Viņiem ir svarīgi saglabāt noteiktas saites, saņemt finansējumu, bet reāli iet eirointegrācijas ceļu tās negrasās. Tieši tādēļ progress paliek visumā nosacīts. Vēl vairāk, paliek atklāts jautājums, ko darīt ar tām valstīm, ar kurām Austrumu partnerības mērķi ir sasniegti, bet kuras vēlas vairāk?» vaicā eksperts.
Viņš uzskata, ka pats radikālākais variants ir piedāvāt tām dalību ES ar nosacījumu, ka tām jāizpilda noteikti kritēriji. Pagaidām ES rīkojas ar tādiem labumiem kā bezvīzu režīms Gruzijai un Ukrainai, bet tām ar to nepietiek. Tomēr ES ir pilnībā apmierināta ar to, kā viss virzās un nopietnākus uzdevumus tā neizvirzīs, jo tam nav īstais laiks.
«Austrumu partnerība jau no sākuma bija lielākais Krievijas sadusmotājs. Un neviens negrib tālāk pasliktināt Krievijas un Eiropas attiecības - vesela rinda valstu iestājas par to, lai spiediena līmenis tiktu samazināts. Attiecīgi tās neatbalsta pārāk ambiciozus Austrumu partnerības mērķus,» uzskata Entins.
