Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2018/07/27/11047595t1hfd71.jpg)
«Russia Today» tā pat kā pirms pusgada radītā ziņu aģentūra «Sputnik» ir daļa no Krievijas ieročiem, kas paredzēti, lai Krievijai izdevīgo pozīciju pasaulē izplatītu ne tikai krievu, bet angļu, franču, spāņu, japāņu, itāļu, bet arī, iespējams, arī latviešu valodā, vēsta raidījums «Nekā personīga».
Līdz ar «Sputnik» izveidošanu izskanēja ziņas, ka viņu biroji tiks dibināti arī Lietuvā, Igaunijā un Latvijā. Līdz šim par plāniem izplesties mūsu valstī nekas vairāk nebija zināms. Tomēr tagad Kremļa kontrolētā mediju organizācija vērsusies pie iestādēm Latvijā, lai prasītu atļauju Rīgā reģistrēt savu pārstāvniecību.
Pilnvaru rīkoties Latvijā Krievijas valstij piederošās informatīvās aģentūras «Rossiya Segodnya» vārdā parakstījis par Krievijas propogandas ministru dēvētais žurnālists un šīs aģentūras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs. Kopš pagājušā gada marta Kiseļovs iekļauts Latvijas un Eiropas melnajā sarakstā un viņam liegta ceļošana uz rietumvalstīm.
Uzņēmumu reģistrs sola līdz augusta beigām pētīt likumus un atzinumus no drošības iestādēm, lai izlemtu – ļaut vai neļaut Latvijā darboties Krievijas varas finasētajai informatīvajai aģentūrai. «Rossiya Segodnya» gadījums parādījis arī vairākas nepilnības likumos.
Piemēram, reģistram nav saistoši dažādie melnie saraksti. Un fakts, ka Dmitrijs Kiseļovs tādā ir iekļauts, nav pietiekams iemesls, lai atteiktu Latvijā reģistrēt viņa vadīta uzņēmuma filiāli.
Kas ir Dmitrijs Kiseļovs?
Dmitrijs Kiseļovs ir žurnālists ar pieredzi. Viņš karjeru televīzijā sāka vēl padomju gados raidījumā «Vremja». Zvaigžņu stundu piedzīvoja deviņdesmitajos, kad pēc žurnālista Vladislava Ļistjeva noslepkavošanas pārņēma viņa raidījuma vadīšanu. Kiseļovs bija ietekmīgs žurnālists, kurš daudz runāja arī par žurnālistu ētiku un iestājās par godīgu darbu.
15 gadus vēlāk Kiseļovs ir pilnībā mainījies. Publiski viņu dēvē par neformālo Krievijas propogandas ministru. Kiseļova pārstāvētā televīzija ar īpaši Ukrainas iedzīvotājiem izveidotu raidījumu programmu gatavoja augsni Krievijas «zaļo cilvēciņu» iebrukumam. Kiseļovs praksē piemēroja hibrītkara teorijas – iedzīvotājiem iepotēt neticību savas valsts nākotnei un spējai pastāvēt bez Krievijas palīdzības.
Sekoja karš Ukrainā, kam līdzi spēlēja Kiseļovs. Stāstīja par izdomātām ukraiņu karavīru zvērībām pret civiliedzīvotājiem, draudēja ar Ukrainā atdzimstošo fašismu, ASV piesolīja, ka Krievija to varot noslaucīt no zemes virsas.
Kiseļovs savā programmā bieži stāstījijs par Latviju. Kā eksperti sižetos iztaujāti Aleksandrs Gapoņenko, Tatjana Ždanoka, Einārs Graudiņš. Vienā no nesenajām reportāžām par ASV karavīru ierašanos Latvijā, Kiseļova pārraide paziņoja, ka latvieši, gatavojoties karam, vairumā iepērk cirvjus un uz šādu rīcību viņus mudinājuši Latvijas politiķi.
Kas ir SPUTNIK un «Rossiya Segodnya»?
Ar melu tiražēšanu un iztapību varai Kiseļovs ieguva ietekmīgu amatu. Krievija reformēja valstij piederošos medijus un apvienoja tos zem viena jumta – informatīvajā aģentūrā «Rossiya Segodnya». Ar prezidenta Putina pavēli dibinātajā aģentūrā ietilps redakcija «Sputnik», kas veidos interneta portālus un radiostacijas 30 valodās 34 valstīs. Pārstāvniecības solītas arī Viļņā, Tallinā un Rīgā.
»«Sputnik» pārstāvniecības tiek izmantotas, lai meklētu atbalstu Krievijas ārpolitikas īstenošanai tās kaimiņvalstīs un tālāk. Galvenais ir noskaņot sabiedrību par labu Krievijas lēmumiem. Jo demokrātiskās valstīs cilvēkiem ir vara,» saka Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors Andis Kudors.
SPUTNIK un «Rossiya Segodnya» plāni Latvijā
Aprīļa beigās Krievijas federālais valsts unitārais uzņēmums «Starptautiskā informācijas aģentūra «Rossiya Segodnya»» vērsusies Latvijas Uzņēmumu reģistrā, lai dibinātu mūsu valstī pārstāvniecību. Reģistrā sākusies plašāka pārbaude, vai to ļaut darīt. Prasīts padoms arī drošības iestādēm. Reģistram likums ļauj padziļināto pārbaudi veikt 4 mēnešus – tas ir līdz augustam.
«Pašlaik vēl ir pāragri spriest, jo ir iesniegti dokumenti un notiek dokumentu izvērtēšana un mēs vēl neesam saņēmuši pilnu viedokļu klāstu no kompetentajām institūcijām. Līdz ar to pašlaik ir pāragri runāt kāds būs šis te lēmums,» norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.
Aģentūras «Rossiya Segodnya» pārstāvniecības juridiskā adrese norādīta mājā Rīgā Maskavas ielā 42. Ēkā strādā dažādi SPA saloni, koučinga treneri, grāmatveži. Kur meklējama filiāle vienai no lielākajām Krievijas mediju organizācijām, izdodas noskaidrot tikai pēc zvana mājas apsaimniekotājam.
Durvis ar numuru «3» ir slēgtas un nevienu no «Rossija Segodnja» sastapt neizdodas. Kā vienīgā filiāles pārstāve, kurai pilnvaru strādāt Latvijā izsniedzis pats aģentūras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs, ir kāda Tatjana Kirillova. Viņas norādītajā adresē Olainē pēc kaimiņu teiktā dzīvojot tikai viņas māte. Dokumentu kārtošanā Krievijas aģentūras pārstāvniecības dibināšanai izlīdzējuši firmas «Prime Consulting» darbinieki. Tās offiss atrodas «Rietumu bankas» ēkā. Uzņēmums savā mājas lapā lepojas, ka viņi esot partneri Rietumu bankai un klientiem izlīdz gan ar ofšoru dibināšanu ārvalstīs, gan jaunu firmu reģistrēšanu Latvijā.
Telefona zvans «Prime Consulting» darbiniecei
-Jūs zvanat sakarā ar pārstāvniecības dibināšanu?
-Jā.
-Jā, klausos. Es – pilnvarotā persona.
-Pilnvarotā persona pārstāvniecības dibināšnai «Rossija Sevodnja», ja?
-Jā, es nodarbojos ar to reģistrāciju.
-Jūs traucē žurnālists Jānis Krēvics. TV3, Nekā personīga. Mēs gribējām noskaidrot, vai būtu iespējams ar jums aprunāties par to, ka jūs pārstāvat šo te Krievijas ziņu aģentūru.
-Nu, droši vien, ka ar mani noteikti nē. Es noteikti nodošu informāciju Tatjanai Kirillovai un tad viņa ar jums sazināsies.
Tatjana Kirillova tā arī neatzvana. «Prime Consulting», atsaucoties uz komercnoslēpumu, no komentāriem atteicās.
Vai SPUTNIK un Rossiya Segodnya jāļauj darboties Latvijā?
Maija vidū uz Latvijas ārpolitikas institūta diskusiju bija uzaicināts Jakubs Korejba. Viņš strādā par žurnālistu dažādos «Sputnik» izdevumos un ir pētnieks iestādē ar skaļu nosaukumu – «Starptautiskais žurnālistikas un pētniecības centrs». Žurnālists stāsta, ka «Sputnik» un «Rossiya Segodnya» iekšienē neejot nemaz tik spoži kā to uz āru pasniedz vadība. Tāpēc arī filiāļu dibināšana ārvalstīs notiek lēni. Eiropas ieviestās sankcijas skārušas arī mediju vidi Krievijā.
«Pagaidām saistībā ar finansiālajām problēmām saistībā ar rubļa kursa krišanu plāni atrodas «pakārtā» stāvoklī. Pagaidām šīs redakcijas netiks atvērtas. (..) Paskatīsimies, cik ilgi naftas cena stāvēs uz vietas. Ja noņems sankcijas no Irānas un nafta maksās 35 dolārus, tad vispār daudz ko taisīs ciet,» saka žurnālists Korejba.
Sputnik žurnālists nedomā, ka viņa darba vieta nodarbojas ar propogandu. Tieši otrādi – Sputnik un Rossia Sevodnja cenšoties apkarot propogandu un melus, ko par Krieviju izplatot rietumu žurnālisti.
«Krievija uzskata, ka pret to tiek vērsts informatīvs uzbrukums. Gan Krievijas intereses, gan Krievijas valsts saņem rietumu masu mediju uzbrukumus ar kuru palīdzību savu politiku realizē rinda valstu un organizācijas. Krievijai nedraudzīgu politiku. Tāpēc Krievija cenšas aizsargāties no šīs ietekmes un arī veido savus veidus kā ietekmēt mediju sfēru, internetu, to, kādu informāciju saņem cilvēki,» saka Korejba.
«Šāda veida manipulatīvi instrumenti paradoksāli, bet tieši atvērtās sabiedrībās tieši demokrātiskās valstīs strādā labi, jo ir brīvība un tas, ko cilvēks domā, tas agrāk vai vēlāk rezultēsies viņu pārstāvju politikā lēmumos. Tas ir Sputnik mērķis, tas ir Krievijas oficiālais mērķis izmantojot Sputnik, Russia Today un visus pārējos. Noskaņot sabiedrību par labu Krievijas ārpolitikas mērķiem,» skaidro Kudors.
Kultūras ministrija, kas uzrauga mediju vidi Latvijā, pirms Krievijas ziņu aģentūras filiāle Latvijā nav piereģistrēta un uzsākusi darbu, neko darīt nevarot - kamēr nav Latvijai kaitīga satura, neesot iespējams apturēt Krievijas ziņu aģentūras filiāles reģistrēšanu.
Kamēr mediju uzraugi nevar reaģēt, bet Uzņēmumu reģistrs vēl pēta Rossiya Segodnya, bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers un jaunievēlētais prezidents Raimonds Vējonis domā, ka šoreiz būtu jarīkojas izlēmīgi. Jāatrod veidi kā neļaut Latvijā sākt darboties medijam, kas var apdraudēt valsts stabilitāti.
«Protams, ja jebkurš medijs kurina naidu un ir potenciāls apdraudējums valstij, tad attiecīgām institūcijām ir tiesības pieņemt lēmumu neizsniegt attiecīgos dokumentus, lai viņus varētu reģistrēt vai veikt kādu darbību šeit valstī,» saka Vējonis.
«Ja mēs beidzot esam sapratuši kā jāreāģē uz zaļajiem cilvēciņiem, tātad pirmais zaļais cilvēciņš, aktīva rīcība, viņa likvidācija un cauri. Tad jāsaprot ir to, ka šajā gadījumā ir jāpasaka skaidrs nē nevis mēs domāsim, mēs skatīsimies, mēs skatīsimies, ko mums atļauj mūsu likumdošana un kādos rāmjos ielikt... Ir jāpasaka skaidrs nē. Nē Sputņikam. Mēs uzskatām, ka Latvijas sabiedrība šobrīd ir stabila, Latvijas sabiedrība dzīvo saticībā un mēs negribam nevienu, kas šo līdzsvaru varētu izjaukt. Ļoti vienkārši – vajag pajautāt drošības iestādēm, lai tās savāc informāciju, par to, kādas varētu būt sekas un politiķiem jāpieņem skaidrs lēmums. Bet jāpasaka nē uzreiz. Katrai valstij ir suverenas tiesības tomēr šo to izdarīt pēc sava likuma burta un gara. Ja mēs aizsargājam savu valsti, savu sabiedrību pret musinātājiem, tad likuma pantu, pēc kā to izdarīt, var atrast. Daudz neko nepaskaidrojot, lai būtu saprotams, ka šeit būs skaidra nostāja jebkurai musināšanai. Latvija ir Krievijas pierobežas valsts, mums ir 27% liela krievu minoritāte. Latvijai ir tiesības atrast saprātīgus veidus kā aizsargāt savas daudznacionālās sabiedrības stabilitāti. Un tā ir primāra priekš mūsu drošības,» saka Zatlers.