Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
/nginx/o/2017/02/09/6323455t1h0c72.png)
/nginx/o/2018/07/27/11048851t1hc8b7.jpg)
Grieķija ir oficiāli piedzīvojusi valsts maksātnespēju (defoltu), bet tādam konstatējumam tūlītēju seku nebūs, piektdien paziņoja eiro zonas stabilitātes fonds.
Eiropas Finanšu stabilitātes instruments (EFSF) piektdien paziņoja par «Grieķijas defolta faktu», tomēr piebilda, ka «nolemts neprasīt nedz tūlītēju tās aizdevumu atmaksu, nedz iegrožot tās rīcības tiesības».
EFSF, kas palīdz atbalstīt grūtībās nonākušas eiro zonas dalībvalstis, apkalpo Grieķijas parādu eiro zonas dalībvalstu valdībām un ir īpašnieks neatmaksātiem Grieķijas aizdevumiem 144,6 miljardu eiro apmērā.
Fonda vadītājs Klauss Reglings norādīja, ka instruments ir «Grieķijas lielākais kreditors».
«Maksātnespējas gadījums ir iemesls dziļām bažām,» viņš piebilda pirms svētdien Grieķijā gaidāmā referenduma par starptautisko aizdevēju prasību pieņemšanu.
«Ar to tiek lauzta Grieķijas apņemšanās ievērot savas finanšu saistības pret visiem saviem kreditoriem, un tās paver ceļu smagām sekām Grieķijas ekonomikai un Grieķijas iedzīvotājiem,» sacīja EFSF vadītājs.
«EFSF turpmākas darbības cieši koordinēs ar eiro zonas dalībvalstīm, Eiropas Komisiju un Starptautisko Valūtas fondu,» viņš piebilda.
Grieķija vairākās kārtās no Starptautiskā Valūtas fonda, Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Savienības valstu valdībām ir aizņēmusies kopumā 240 miljardus eiro.
Mēnešiem ilgās sarunās tai neizdevās vienoties ar starptautiskajiem aizdevējiem par aizdevuma programmas pagarināšanu. Otrdien Grieķija nespēja atmaksāt savu parāda daļu Starptautiskajam Valūtas fondam.