/nginx/o/2025/04/28/16806297t1h0bd2.jpg)
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS), ņemot vērā publiskajā telpā paustos viedokļus par AS "Latvijas valsts meži" (LVM) īstenotajām izsolēm vēja parku ierīkošanai valstij piederošās meža zemēs, uzdevis uzņēmumam pārtraukt jaunu zemes apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem un jaunu līgumu slēgšanu, informēja Zemkopības ministrija (ZM).
Krauze norāda, ka vēja parku izbūve valsts mežos ir jāīsteno, uzklausot sabiedrības viedokli un ņemot vērā vēja elektroenerģijas vajadzības, piebilstot, ka mežs ir Latvijas nacionālā bagātība, ko jāapsaimnieko atbilstoši sabiedrības un valsts interesēm.
"Pašreiz dzirdamie viedokļi un sabiedrības neizpratne liecina, ka par valsts meža platību izsolēm jautājumu ir vairāk nekā atbilžu. Tā kā vēja parku izbūvei ir potenciāls būtiski ietekmēt iedzīvotāju ikdienu un dzīves kvalitāti, nepieciešams caurspīdīgs un kvalitatīvs dialogs ar sabiedrību," skaidro ministrs.
Krauze atzīmē, ka patreizējā sabiedrības reakcija liecina par lēmuma pieņemšanā, iespējams, neievērotiem labas pārvaldības pamatprincipiem, tāpēc ministrs uzdevis apturēt izsoles, līdz tiek veikta visaptveroša izvērtēšana, tostarp atkārtoti izvērtējot to nepieciešamību, potenciālo ieguldījumu tautsaimniecībā un ietekmi uz sabiedrības dzīves kvalitāti.
Ministrijā arī uzsver, ka līdz šim noslēgtos līgumus ministra rīkojums neietekmēs.
LVM valdes priekšsēdētājs Pēters Putniņš pirms ministra lēmuma intervijā aģentūrai LETA sacīja, ka uzņēmums ir īstenojis dažas izsoles par apbūves tiesību piešķiršanu vēja parku attīstītājiem.
"Mūsu galvenais uzdevums bija noteikt teritorijas, kas piemērotas izpētei bez vairuma spēkā esošiem aprobežojumiem, un nodot tās izsolēm. Šobrīd esam noslēguši vairākus desmitus līgumu no iepriekšējiem izsoļu posmiem," teica Putniņš, piebilstot, ka uzņēmēji patlaban veic ietekmes uz vidi novērtējumus, kas ir pirmais posms pirms projektēšanas un būvniecības.
LVM apgrozījums pērn, pēc provizoriskiem datiem, bija 586,129 miljoni eiro, kas ir par 6,4% mazāk nekā 2023.gadā, bet kompānijas peļņa samazinājās par 32% - līdz 150,131 miljonam eiro.
Kompānija apsaimnieko valstij piederošās meža zemes. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 525,989 miljoni eiro. LVM vienīgais īpašnieks ir valsts, bet akciju turētāja ir Zemkopības ministrija.