Skarbā realitāte pēc prezidentūras beigām: Gandrīz 200 cilvēku paliek bez darba

FOTO: Ieva Lūka/LETA

Saistībā ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē pagaidu darba vietas tika radītas gandrīz 200 cilvēkiem, bet tagad, līdz ar prezidentūras beigām, uz šo laiku pieņemtajiem nākas zaudēt amatu, piektdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».

Vairāki simti darbinieku tika speciāli apmācīta prezidentūras darbam. Terminēts bija darbs visiem 73 prezidentūras sekretariāta darbiniekiem, bet no ministrijām visvairāk pagaidu amata vietu bija Ārlietu ministrijā (ĀM).

Ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs uzskata, ka valstij vajadzētu darīt visu, lai šādus darbiniekus nepazaudētu. «Mēs esam ļoti lielas dilemmas priekšā, kā pēc iespējas izdevīgāk nodarbināt šos cilvēkus tā, lai viņi tiešām turpinātu dot ieguldījumu mūsu valsts attīstībai. Lai nesanāk tā, ka viņi kaut kā izklīst pa pasauli vai arī aizietu tikai kaut kur privātajā sektorā un valstij visi ieguldījumi, kas tika veikti, izglītojot viņus, gatavojot viņus... Tas bija trīs gadu sagatavošanas darbs ar diezgan nopietnām valsts investīcijām,» skaidroja Pildegovičs.

Laipni lūgti turpināt strādāt valsts pārvaldē, kur ir vairāk nekā tūkstotis brīvu vietu - tā saka Valsts kancelejā. Tomēr plāna, kā bijušos prezidentūras darbiniekus nodrošināt ar garantētu darba vietu valsts iestādēs, nav un nevar būt, jo saskaņā ar likumu, lai strādatu valsts pārvaldē, ir jāiztur konkurss.

«Tikai no paša cilvēka ir atkarīgs, vai viņš grib turpināt darbu valsts pārvaldē vai nē. Un piespiest viņu palikt valsts pārvaldē dotajā gadījumā nav iespējams,» norādīja Valsts kancelejas direktora vietniece Eva Upīte.

Valsts kancelejai vislielākās bažas ir par to, ka ministrijas zaudēs nevis uz laiku papildus pieņemtos cilvēkus, bet gan tur jau pastāvīgi strādājošos. Prezidentūras laikā viņi pelnīja labāk, pateicoties piemaksām par darba intensitāti. Tagad piemaksu vairs nav un līdz ar atalgojuma samazināšanos var arī mazināties motivācija turpināt darbu valsts iestādēs.

Uz augšu