Zināmi pirmie pretendenti uz «Latvijas dzelzceļa» vadītāja amatu, vēsta laikraksts (73)

Kā viens no reālākajiem kandidātiem uz LDz vadību ir ne tikai uzņēmuma viceprezidents Edvīns Bērziņš, bet arī citu Satiksmes ministrijas (SM) kapitālsabiedrību vadītāji. Izskan VAS «Latvijas gaisa satiksme» valdes priekšsēdētāja Dāvida Tauriņa un LDz meitasuzņēmuma «LatRailNet» valdes priekšsēdētāja Aiņa Stūrmaņa vārds. Visiem trim esot nepieciešamā pieredze un īpašības, lai uzturētu tiešus kontaktus ar tranzītnozares spēlētājiem, tostarp Krievijas amatpersonām, no kā atkarīga kravu plūsma cauri Latvijai.

Tieši šo īpašību dēļ vēl nopietnāk LDz prezidenta amatam tiek apsvērts bijušais satiksmes ministrs, iepriekš diplomāts, Aivis Ronis, tomēr izskan šaubas, vai viņu kā ārpus politiskās ietekmes esošu varētu atbalstīt valdošā partija «Vienotība». Formāli LDz valdes priekšsēdētāju virza un apstiprina uzņēmuma akcionārs – Satiksmes ministrija, kuru akcionāru sapulcē pārstāv ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa, tomēr patiesībā lēmumu par LDz bijušā vadītāja Uģa Magoņa pēcteča izvēli ietekmēs arī politiski faktori un drošības dienesti, skaidro «Diena».

Šonedēļ iespējamo kandidātu sarakstā parādījās arī ekspremjers Andris Bērziņš, kurš šobrīd vada biedrību «Latvijas Ceļu būvētājs».

Lai gan publiski tas vēl nav izskanējis, dažādu iemeslu dēļ drīzumā nav izslēgta vadības maiņa arī divos citos lielajos valsts uzņēmumos – VAS «Latvijas valsts meži» (LVM) un VAS «Latvenergo», kuru vadītāji valdības kuluāros ļoti nopietni tiek izskatīti kā LDz amata kandidāti. LVM ilggadējais prezidents Roberts Strīpnieks, kurš šovasar jau nopietni apsvēris kandidēšanu uz «Rail Baltica» projekta kopuzņēmuma AS «RB Rail» valdes priekšsēdētāja amatu, LDz prezidenta amatam tika piesaukts jau vismaz mēnesi pirms Magoņa atcelšanas.

Tiek piesaukts arī satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) un bijušais satiksmes ministrs, tagad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība/Visu Latvijai TB/LNNK).

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) Magoni tur aizdomās par aptuveni pusmiljona eiro kukuļa saņemšanu saistībā ar «LDz ritošā sastāva servisa» nesenu daudzmiljonu iepirkumu - četru vecu dīzeļlokomotīvju iegādi no Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim piederošā uzņēmuma «Skinest».

Osinovskis savukārt noliedzis korupciju darījumā par lokomotīvju pārdošanu LDz, vēstīja Igaunijas portāls «Delfi.ee».

Krimināllikums par Magonim inkriminēto noziegumu paredz brīvības atņemšanu no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu.

Magonis LDz valdes priekšsēdētāja amatu ieņēma nepilnus desmit gadus - kopš 2005.gada 1.septembra. Pirms tam no 2003.gada viņš bija šī uzņēmuma padomes loceklis un padomes priekšsēdētājs. Magonis 7.augustā no amata atbrīvots.