/nginx/o/2018/07/28/11057136t1hf06e.jpg)
Porno industrija ir viena no pelnošākajām sfērām visā pasaulē, lai gan Latvijā šis bizness tika attīstīts jau no deviņdesmitajiem gadiem, tagad rūpals īsti nevedas – mazs tirgus, vēl mazāka auditorija. Lai nu kā, arī vairākas latviešu meitenes izvēlējušās šo ceļu, savas karjeras attīstībā. Kas liek meitenēm tā rīkoties?
Rīdziniece Violeta ir lielisks piemērs tam, kā īstenot lielo amerikāņu «sapni» Latvijas mērogos. Viņai ir vien 23 gadi, bet jau sevi dēvē par slavenību. Viņas ienākumus jāraksta ar piecciparu skaitļiem, meitene ir gaidīts viesis televīzijā. Violetai vienmēr ir viena un tā pati loma – viņa filmējas porno filmās, vēsta LNT raidījums «Degpunktā».
Turklāt, Violetu uz šādu biznesu pavedināja pašas tēvs, kurš, iespējams to neapzinādamies, meitenei jau bērnībā «iesējis» domas par porno industriju. Kā atklāj Violeta, viņa ne reizi vien bērnībā pieķērusi tēvu skatāmies porno filmas.
Meitenes ceļš uz porno biznesu sācies šķietami nevainīgā veidā – fotografējoties apakšveļā erotiskajiem žurnāliem. Pēcāk viņa fotografējusies kaila...
Porno filma pat pie Raiņa pieminekļa
Salīdzinoši ar deviņdesmitajiem gadiem, kad Rīgu varēja dēvēt par vienu no Eiropas porno biznesa centriem, šobrīd situācija ir mainījusies. Rīga porno filmu uzņēmējiem vairs nešķiet tik pievilcīga.
Cilvēks, kurš ilgus gadus darbojies porno biznesā, būdams gan producents, gan operators, atklāj biznesa aizkulises Latvijā - «Bija ilūzija, ka tas ir ienesīgs rūpals, bet izrādījās, ka tā nav. Ir maza valsts, spēcīga konkurence,» atklāj porno biznesa darbonis.
Viņš atklāj, ka Rīgā deviņdesmitajos gados filmēta porno filma pat pie Raiņa pieminekļa – tolaik bizness zēla un plauka. Jaunieši pat nelielas naudas dēļ bija gatavi uz jebko.
Tagad porno filmu ražošana Latvijā ir stipri mazinājusies, taču, saskaņā ar Valsts policijas datiem, pornogrāfisku materiālu lejupielāde statistiski aug.
Kā atzīst mācītājs Krists Kalniņš, porno bizness ir traģēdija priekš jauniešiem, kas tajā darbojas: «Bieži cilvēki, kas tikuši iesaistīti šādās lietās nedomā, ka tas ir kaut kas slikts. Šiem cilvēkiem nav skaidras vērtības par to, kas ir labs, vai slikts.»
Arī psihologs Sergejs Dvoreckijs atzīst, ka personām, kas gatavas uz ko tādu, trūkst uzmanības. Šie jaunieši nespējot savaldīt savas emocijas, nekontrolē savu «Es gribu! Man vajag!».